"Enefit" būtu gatavs pārdot elektrību mājsaimniecībām Latvijā
Igaunijas enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmums Latvijā "Enefit" būtu gatavs pārdot elektrību mājsaimniecībām Latvijā pēc Igaunijas modeļa ar trīs dažādiem tarifu plāniem, taču to attur šī tirgus sektora atvēršanas atlikšana uz nenoteiktu laiku, tiekoties ar medijiem un nozares pārstāvjiem, teica "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Behters.Kā skaidroja Behters, Igaunijā "parastie" patērētāji var pirkt elektrību par fiksētu cenu, par tādu cenu grozu, kuru 50% pret 50% veido fiksētā un brīvā tirgus cena, vai pilnībā par brīvā tirgus cenu. Ziemeļvalstu elektrības tirgus "Nord Pool Spot" ("Nord Pool") Baltijas un Krievijas reģiona menedžeris Hando Sutters piebilda, ka savās mājās Igaunijā uzstādījis jauna veida skaitītāju, kas spēj pirkt elektrību "par stundas cenu", taču ar jauno iekārtu viņam vēl neesot pieredzes.
Behters teica, ka arī Latvijā būtu iespējams pie elektrības skaitītājiem pievienot ierīces, kas elektrību pērk par izdevīgāko cenu konkrētā diennakts laikā, taču mājsaimniecībām tas būšot iespējams tikai pēc tirgus atvēršanas.
Latvijā "Enefit" biznesa klientiem 2012.gadā par brīvā tirgus cenu pārdeva tikai sešus procentus uzņēmuma piedāvātās elektrības, kas tomēr ir būtiski vairāk nekā 2011.gadā, kad proporcija bija tikai trīs procenti. Vienlaikus Igaunijas energofirmai piederošā elektrības tirgotāja pārdotais kopējais apjoms 2012.gadā pieauga četras reizes, Behters teica, nenosaucot konkrētus skaitļus.
Savukārt Igaunijā jau 18% no elektrības, ko "Enefit" 2012.gadā pārdeva uzņēmumiem, bija par brīvo tirgus cenu. Mājsaimniecību jeb "parasto" patērētāju tirgu 11% "Enefit" klientu 2012.gada izvēlējās brīvo tirgus cenu, bet seši procenti - tarifu 50% pret 50% fiksētās un brīvās tirgus cenu proporciju. Lietuvā, kur "Enefit" darbojas tikai ar uzņēmumiem, brīvā tirgus cenu iespēju izmantoja tika viens procents.
Kā "Nozare.lv" noskaidroja uzņēmumā, "Enefit" juridiskām personām pārdod elektrību jebkādā daudzumā, bez minimālā iepirkuma apjoma. Dažu klientu patēriņš nepārsniedzot mājsaimniecības patēriņa apjomus, taču vairumam tas esot lielāks.
Runājot par Baltijas elektrības tirgu no elektrības ražošanas jaudu skatupunkta, Sutters teica, ka pieprasījums reģionā jau kopš 2009.gada pārsniedz vietējās jaudas, jo saistībā ar Ignalinas kodolspēkstacijas slēgšanu krietni samazinājies šādā veidā ražotas elektrības jaudas.
No ražošanas izmaksu viedokļa vislētākās ir hidroelektrostacijas (HES), kas arī Latvijai dod priekšrocības, bet ar lielu nenoteiktību saistībā ar ūdens plūsmu Daugavas kaskādē. Visizdevīgākie HES esot Norvēģijā, kur spēkstacijas spēj uzkrāt daudz lielākus ūdens krājumus, nekā HES Latvijā un citviet Ziemeļvalstīs un Baltijā, Sutters stāstīja.
Igauņu "Nord Pool" pārstāvja teiktais lielā mērā atkārtoja maija sākumā seminārā Oslo stāstīto. Sutters bija ieradies Rīgā saistībā ar Latvijas pievienošanos "Nord Pool" elektrības biržai no 3.jūnija, lai informētu vietējos mediju un nozares pārstāvjus par elektrības biržas darbības principiem.
Kā kuriozu saistībā ar Latvijas pievienošanos "Nord Pool" un Latvijas "tirgus cenas" nosacīšanu diendienā Sutters minēja satraukumu Somijas elektrības tirgotāju aprindās par cenu kāpumu, kuru it kā izraisījusi "latviešu ienākšana". Tomēr, ja somi būtu pilnībā izmantojuši "Nord Pool" mājaslapā pieejamo informāciju, viņi būtu redzējuši obligāto paziņojumu par kādas Somijas kodolspēkstacijas viena bloka remontu un no tā izrietošo kapacitātes samazinājumu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nav gatavs valdībā virzīt agrāk izteikto priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1.septembra. Pēc tam izskanējis ierosinājums to darīt no 2014.gada 1.janvāra, taču šis datums nav oficiāli apstiprināts.
Visām juridiskajām personām elektroenerģija brīvajā tirgū jāpērk no pērnā gada 1.novembra. Uz sarakstu