FM: Latvija sagatavojusies eiro ieviešanai
Piektdien, 27.decembrī Finanšu ministrijā (FM) norisinājās atklātā Eiro projekta Vadības komitejas sēde, kurā Vadības komiteja un ar eiro ieviešanu saistītās piecas darba grupas ziņoja par paveikto un Latvijas gatavību pārejai uz eiro, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja FM pārstāvis.Valsts gatavošanās pārejai uz eiro aizsākās līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 2005. gadā tika izveidota Eiro projekta Vadības komiteja, kuras uzdevums bija izveidot eiro ieviešanas projekta ietvaru, t.sk. darba grupas, kuras atbildīgas par eiro ieviešanu attiecīgajās jomās, definēt šo darba grupu kompetencē esošos uzdevumus, kā arī izstrādāt Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu.
Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir definēti eiro ieviešanas pamatelementi – skaidrās naudas nomaiņas tīkla izveide, informācijas sistēmu pielāgošana, godīgas cenu atspoguļošanas pamatprincipi, ar eiro ieviešanu saistīti Latvijas un starptautiskie tiesību akti, kā arī iedzīvotāju informēšanas kampaņa.
"Pārejai jau sākotnēji tika izvirzīti pamatprincipi – efektivitāte un orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionētajiem iedzīvotājiem. Gadu gaitā tika izveidots efektīvs starpnozaru sadarbības ietvars, kas aptver daudzas valsts pārvaldes institūcijas un nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas, bankas, kā arī daudzu uzņēmumu pārstāvjus. Lai intensīvais sagatavošanās darbs sekmētos raitā pārejā uz eiro, aicinām iedzīvotājus un uzņēmējus, jo īpaši janvāra pirmajās divās nedēļās, būt savstarpēji saprotošiem un iecietīgiem – nesteigties, nedrūzmēties un nedusmoties," saka Finanšu ministrijas valsts sekretāre un Eiro projekta Vadības komitejas priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Valsts administrācijas darba grupa informēja par tiesību aktu – 113 likumu, 603 Ministru kabineta un 1 432 pašvaldību saistošo noteikumu – pielāgošanu. Atbilstoši pagājušajā gadā pieņemtajai koncepcijai normatīvo aktu sakārtošanai saistībā ar pāreju uz eiro, to Ministru kabineta noteikumu, kuru satura uztveršana nav būtiski apgrūtināta bez grozījumu veikšanas, sakārtošana turpināsies pakāpeniski pārsvarā ar citiem grozījumiem vēl līdz 2016. gada vidum. Darba grupā paveikta arī 106 valsts sektora un 424 pašvaldību informācijas sistēmu pārveides uzraudzība. Valstij nozīmīgo sistēmu uzraudzībai sadarbībā ar SIA "Ernst&Young Baltic" tika izstrādāts IT risku reģistrs. Gadu mijā tiks pabeigta daudzu sistēmu konvertācija. Pēc gadu mijas vēl plānoti semināri par grāmatvedības uzskaites un pamatkapitāla pārrēķina jautājumiem.
Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa ziņoja par īstenotajiem pasākumiem: paveikta eiro monētu un banknošu sagāde, uzsākta eiro naudaszīmju priekšpiegāde kredītiestādēm un to klientiem, atbilstoši plānotajam grafikam turpinās bankomātu u.c. iekārtu pielāgošana skaidras naudas maksājumu veikšanai eiro, tiek veikta maksājumu sistēmu, kuras nodrošina bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, pielāgošana eiro ieviešanai.
"Gadu mijā turpināsim detalizētu pārraudzību pār eiro norēķinu ieviešanas procesu. Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa ir apzinājusi gan visu kredītiestāžu un bezskaidras naudas maksājumu veikšanai nepieciešamās iekārtas apkalpojošo uzņēmumu, gan arī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu eiro ieviešanas plānus, kas kopumā aptver vairāk nekā 500 dažādus pasākumus. Mūsu mērķis ir nodrošināt raitu pakalpojumu atjaunošanos atbilstoši kredītiestāžu definētajiem maksimālajiem pārtraukumu laikiem: līdz plkst.01.00 jaungada naktī bankomāti tiks pārslēgti eiro izsniegšanai, iekšbankas maksājumus internetbankā varēs veikt 1.janvārī sākot no plkst.12, bet starpbanku maksājumus - sākot ar 2. janvāri. Savukārt maksājumu karšu darbībā sistēmiski pārtraukumi netiek plānoti," uzsver darba grupas vadītājs, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis.
Finanšu sistēmas darba grupas darbības joma aptver naudas un kapitāla tirgus, vērtspapīru, valsts parāda denominācijas, eiro ieviešanas jautājumus apdrošināšanas un pensiju fondu sektoros, kā arī gandrīz 300 tirgus dalībnieku (banku, apdrošinātāju, pensiju fondu, u.c.) uzraudzību. Darba grupas veiktā aptauja, kurā piedalījās 65 respondenti no galvenajiem tirgus segmentiem, liecina par gatavību eiro ieviešanai: visiem bija izstrādāti rīcības plāni, tiek uzraudzīta to īstenošana, apzināti riski un pasākumi to mazināšanai, pabeigta informācijas sistēmu testēšana, nodrošināta naudas pieejamība bankomātos un plānoti papildu drošības pasākumi.
Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas pārziņā bija cenu monitoringa, preču, pakalpojumu cenu norādīšanas kontrole, sadarbība ar uzņēmējiem iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" īstenošanā un profesionālās apmācības semināri uzņēmējiem. Visā novērošanas periodā cenu monitoringa dati liecina, ka vidēji 90% cenu palikušas nemainīgas. Svārstības galvenokārt skaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu izmaiņām pasaulē. Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kontrolei līdz 1. decembrim ir veiktas 10 787 pārbaudes un 3 306 gadījumos konstatēti pārkāpumi, visbiežāk – cenas nav norādītas abās valūtās vai konvertācija veikta neprecīzi.
77% gadījumu pārkāpumi ir novērsti – 46% uzreiz pārbaudes brīdī, bet 31% komersanti iesnieguši pierādījumus par novēršanu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ierosinājis 22 administratīvās lietvedības, no kurām jau pieņemti 7 lēmumi par soda piemērošanu un 3 lietas izbeigtas ar mutvārdu aizrādījumu. Lai sekmētu godīgu pāreju uz eiro, iniciatīvā "Godīgs eiro ieviesējs" pievienojušies 1 260 uzņēmēji ar vairāk nekā 10 000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām Latvijā. Turklāt informatīvi izglītojošajā semināru ciklā "Eiro – mūsu nauda jau rīt" īstenoti 34 semināri 28 pilsētās, apmācot aptuveni 2 200 profesionālos naudas lietotājus, tostarp kasierus, pašvaldību darbiniekus, bibliotekārus, aptiekārus.
Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa ziņoja par plašu īstenoto informatīvo aktivitāšu klāstu, tostarp semināros piedalījušies vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju un uzņēmēju visā Latvijā, informatīvie pasākumi kā Eirodienas un Eiro izstādes pulcējušas vairāk nekā 40 000 apmeklētāju. 2013. gadā izstrādāti 20 informatīvie materiāli, kuru kopējā tirāža sasniedz 2 miljonus, un tie izplatīti ar Latvijas Pasta, Valsts policijas, pašvaldību, bibliotēku, tirgotāju, u.c. organizāciju starpniecību.
"Mūsu mērķis ir informēt visus Latvijas iedzīvotājus par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem, lai ikvienam pāreja būtu ērta, vienkārša un droša. Tāpēc esam centušies sarežģīto pastāstīt vienkārši, piemēram, drošības jautājumus skaidrojam ar ilustrāciju palīdzību, kā arī papildu tradicionālajām informēšanas aktivitātēm un komunikācijai sociālajos tīklos, informāciju izplatījām arī veikalos, pastā, tirgos, aptiekās, kopā ar pārtikas pakām un citos veidos – organizācijas ir ļoti atsaucīgas un pretimnākošas, apzinoties, ka informētība par eiro ir ikkatra interesēs – liels paldies visiem! Kā liecina SIA "Factum" aptauja, jau novembrī 98% zināja precīzu eiro ieviešanas datumu un 76% jutās pietiekoši labi informēti par pārejas procesu, bet 20. decembrī publiskotie Eirobarometra dati atspoguļo 53% atbalstu eiro," uzsver Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas vadītāja, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta Eiro komunikācijas projekta vadītāja Margrieta Ulmane.
Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem iedzīvotāji un uzņēmēji var saņemt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8000 3000, vai rakstot uz info@eiro.lv Uz sarakstu