FM: nepieciešams neatlaidīgāks darbs ēnu ekonomikas apkarošanai
Pētījumā autori secina, ka lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī ir būvniecības, kā arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, kurās ir nepieciešams īpaši pastiprināt kontroli un uzraudzību. Ēnu ekonomikas mazināšanai visām atbildīgajām institūcijām ir jāstrādā intensīvāk, lai varētu sasniegt vērā ņemamus rezultātus.
"Pakāpeniski atgūstoties no ekonomiskās krīzes, kā arī pateicoties vairāku valsts iestāžu darbam, iepriekšējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā strauji samazinājās. Šogad pētījuma rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk. Tāpat ir ļoti būtiski sekmēt mūsu sabiedrības un uzņēmēju attieksmes maiņu par godprātīgu nodokļu nomaksu, jo pēdējos gados ir samazināts gan pievienotās vērtības nodoklis, gan darbaspēka nodokļi," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Tās apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Finanšu ministrija uzskata, ka jau iepriekš ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotie priekšlikumi pelēkās ekonomikas samazināšanai ir jārealizē nekavējoties. Cīnoties ar ēnu ekonomikas ierobežošanu, ir jāveic grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas ļautu nekavējoties nodrošināt pretendenta izslēgšanu no iepirkuma procedūras, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie ienākumi noteiktajos periodos līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 80% no vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē.
Ņemot vērā, ka pētījuma "Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs" dati uzrāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarei, ir jānosaka jaunas stingrākas tehniskās prasības kases aparātu un sistēmu lietošanā. Ieviešot šo sistēmu, tiks apturēta apzināta kases aparātu datu sagrozīšana, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tāpat jaunas tehniskās prasības apgrūtinās krāpšanos ar kases aparātiem un kases sistēmām, kā arī ļaus VID konstatēt jebkuru neatļautu iejaukšanos kases aparātā vai sistēmas programmatūrā.
Savukārt, efektīvākai problēmas risināšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā ir nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, paredzot īpašu atbildību par aplokšņu algu izmaksāšanu. Priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas piecu minimālo algu apmērā, iestājās kriminālatbildība.
Tāpat ir ļoti svarīgi atgādināt, ka VID pēdējā laikā ir sekmīgi īstenojis virkni pasākumu pelēkās ekonomikas īpatsvara Latvijā mazināšanai. Jau no 2013. gada ir spēkā grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tajos tika noteikts, ka izsniegtie avansi pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja norēķini nav veikti 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām vai no avansa izsniegšanas brīža.
Tika noteikta arī aizdevuma atmaksāšanas termiņa robeža, pēc kuras aizdevums tiek uzskatīts par fiziskai personai izmaksātu ienākumu, ko apliek ar IIN. Tāpat noteikts, ka par neatmaksātu aizņēmumu virs 15 00 eiro jāsniedz informācija VID.
Sākot no 2014. gada 1.janvāra, ir ieviests Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nodrošinājums PVN maksātājam, kurš darbojas vai ir paredzējis veikt darbības ar naftas produktiem kā apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts nosūtītājs vai saņēmējs. Nodrošinājums ir vērsts uz komercdarbības un saimnieciskās darbības vides sakārtošanu ar mērķi izslēgt no tās negodprātīgus komersantus un mazināt PVN krāpšanās risku.
Savukārt, veicot komersantiem nodokļu kontroles pasākumus, tika pieņemti vairāki negodprātīgo nodokļu maksātāju darbību ierobežojoši pasākumi. Pēc VID iniciatīvas 2013. gadā no VID PVN maksātāju reģistra tikai izslēgti 8 780 nodokļu maksātāji. 2014. gadā ir ieviests arī fizisko personu riska saraksts, un VID ir piešķirtas tiesības lemt par saimnieciskās darbības izbeigšanu, kā arī noteikt ekonomiski nepamatotu aizdevumu izsniegšanas ierobežojumus. Šajā gadā VID ir pieņēmis jau 7 829 lēmumus par saimnieciskās darbības izbeigšanu.
Svarīgi arī atzīmēt pētījuma secinājumu, ka Latvijā, līdzīgi kā parējās Baltijas valstīs, ir pietiekoši augsta apmierinātība ar VID, pie tam Latvijā šīs rādītājs ar katru gadu uzlabojas.
Uz sarakstu
