Globālā inovācijas indeksa veidotājs: inovācijām jābūt Latvijas nacionālajai prioritātei

Ceturtdien, 24.oktobrī, Rīgā notika Lattelecom 8.starptautiskā konference "Inovāciju ekonomika 2013. Ideja. Darbs. Rezultāts.", kurā pasaulē atzīti eksperti un praktiķi rosināja meklēt atbildi uz jautājumu, kādu vēlamies redzēt Latviju nākotnē – viduvēju vai attīstītu? Konferences lektori uzsvēra – Latvija sasniegumus inovāciju jomā var gaidīt vien tad, ja tā būs valsts līmeņa prioritāte ar mērķtiecīgi virzītu atbalsta politiku, apziņu, ka to var sasniegt tikai kopīgas sadarbības rezultātā, kā arī spēju uz lietām paskatīties no cita skatupunkta.

Latvija inovāciju sniegumu var uzlabot, izvirzot to par nacionāla līmeņa prioritāti. Bet ar to nepietiek, nepieciešams veiksmīgs saturs – augsts izglītības līmenis, dinamiska jaunā paaudze un zinīgi uzņēmēji, konferencē norādīja Globālā inovāciju indeksa līdzredaktors Bruno Lenvins (Bruno Lanvin). Viņaprāt, inovācijām nepieciešama vismaz piecu pastāvīgu sastāvdaļu kombinācija: cilvēki ar idejām, ambīcijām, sapņiem un enerģiju; nauda, sākot no riska kapitāla līdz kolektīvajam finansējumam; realizācijas tirgi; respekts pret neveiksmēm un atbalsts jaunam atspērienam; kā arī atvērtība jaunām idejām, atšķirīgām kultūrām un citam skata punktam. Vienlaikus B.Lenvins uzsvēra: "Lielākā daļa no Globālā inovācijas indeksa TOP 10 valstīm ir no Eiropas – tā ir labā ziņa Latvijai. Turklāt, Latvija atsevišķos kritērijos uzrāda izcilus rezultātus, piemēram, ieņemot 2.vietu video augšupielāžu skaita ziņā YouTube. Lai uzlabotu kopējo reitingu, svarīgi celt arī citus rādītājus."

Savukārt Somijas Starptautiskā mobilitātes un sadarbības centra ģenerāldirektors, kurš savulaik aktīvi iesaistījies Somijas izglītības sistēmas reformēšanā Pasi Šālbergs (Pasi Sahlberg), kontekstā ar Latvijas pedagogu streiku un situāciju izglītības jomā, uzsvēra trīs būtiskākās mācību stundas, uz kurām Latvijai vajadzētu fokusēties: vairāk sadarbības, mazāk sacensības; kvalitāte balstīta taisnīgumā un vienlīdzībā, nevis izvēles iespējās; kā arī – uzticība un paļāvība vairo radošumu un drosmi uzņemties risku.

"Daudzi skolas vada kā privāto biznesu, uzskatot, ka konkurence veicinās kvalitāti un samazinās izmaksas. Ir jāsāk domāt savādāk. Valstis, kas paļaujas uz konkurenci un standartizētiem testiem, bieži attopas grūtā situācijā. Ar konkurenci, standartizāciju, biznesa modeli neko nevar panākt. Valstīm, kas bija inficētas ar šo ideju, nav izdevies uzlabot sekmes. Gluži pretēji, rezultāti kļūt aizvien sliktāki. Standartizācija ir nesavietojama ar radošumu! Vajag paļauties uz radošumu un individualizētu pieeju, norādīja P.Šālbergs.

Balstoties uz personiskās pieredzes veiksmes stāstiem, konferences dalībniekus iedvesmoja arī SinglePlatform radītājs Vailijs Cerilli (Wiley Cerilli) – inovators, kurš radīja iespēju vairāk nekā 600 tūkstošiem mazo uzņēmēju centralizēti un vienkārši atjaunināt informāciju par sevi visās sociālajās platformās vienlaikus. Cirelli galvenās mācības, kas, viņaprāt, būtu īpaši svarīgas mazajiem uzņēmumiem: "Nemēģiniet pārdot visiem visu - esiet izcils vienā lietā, tad bizness attīstīsies. Nosviniet savas uzvaras un mērķu izpildi. Un radiet produktus, kas nokautē pārējos, nevis nemitīgi uzraugiet konkurentus!"

Tiešsaistes platformas RocketHub.com dibinātājs Braiens Mīss (Brian Meece) dalījās pieredzē par ideju kolektīvās finansēšanas iespējām, kas mūsdienu globalizācijas un tehnoloģiju laikmetā finansējuma piesaisti padarījusi tik pieejamu, kā vēl nekad.

"Projekti, kas kolektīvās finansēšanas modelī gūst veiksmi, izlaužas cauri informācijas pārslodzei, kuras apjomi katru gadu pasaulē dubultojas. Biežāk cilvēkus aizrauj nevis tas, KAS tiek īstenots, bet gan – KĀPĒC tas tiek darīts. Motivācija un emocijas piesaista finansējumu," atklāj B.Mīss.

Tāpat vērtīgas mācību stundas varēja uzklausīt no Pola Adamsa (Paul Adams), kas līdzdarbojies daudzu inovatīvu, efektīvu un dzīvotspējīgu produktu radīšanā, piemēram, Facebook un Google. "Nākotnes bizness būs personificēts. Ja līdz 2015. – 2020.gadam nebūs individualizētas tehnoloģijas, uzņēmumiem būs ļoti grūti konkurēt," uzsvēra P.Adams.

Bet no pašmāju veiksmes stāstiem konferencē tika prezentēts UPB holdinga dibinātāja Ulda Pīlēna pieredzes ceļš 22 gadu garumā – kā no neliela arhitektu biroja ar inovatīvas pieejas palīdzību izveidot 40 uzņēmumu apvienību ar 1400 darbiniekiem, iekarot starptautiskos tirgus un sasniegt lielāko eksporta apjomu starp Latvijas būvuzņēmējiem.

"Saskatīt biznesa iespēju nav māksla, māksla ir saskatīt biznesa iespēju pirmajam. UPB gadījumā sākumposmā tā bija deficīta teorija – kur kaut kas nebija, mēs pielikām klāt. Otrais solis: lego klucīši – atrast to, kas pietrūkst, kā arī risku izkliedes teorija. UPB ir būvēts uz iekšējām autoritātēm – ir mums cilvēki, kas var mobilizēt pārējos darbam. Mums ir cilvēki, kas spēj saskatīt rītdienas iespēju. Un mums ir arī tie, ko palaist uz plānā ledus tehnoloģiju pārnešanas ziņā," panākumus skaidroja U.Pīlēns.

Jau ziņots, ka konferences fokuss bija inovāciju stimulēšana valstiskā mērogā, vienlaikus daloties pieredzē - kā no standarta izpildījuma pakāpties uz izcilību, un kā ideju izaudzēt par ekonomikas veiksmes stāstu. Konferences temati aptvēra izglītības un investīciju nozīmi inovāciju attīstīšanā, praktiskus ārvalstu un Latvijas pieredzes stāstus – kā kļūt par inovāciju celmlauzi, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kā arī starptautisku salīdzinājumu par inovāciju indeksa veidošanas principiem un Latvijas vietu pasaules inovatīvāko valstu kartē.

Šī bija jau 8. Lattelecom organizētā starptautiskā konference par Latvijai aktuāliem ekonomikas un sociālpolitiskas jautājumiem. Pērn konferencē "Ko dāvināt Latvijai simtgadē?" fokuss bija uz Latvijas nākotnes perspektīvām, konkurētspējas celšanu un darbaspēka lomu valsts attīstībā. Savukārt iepriekš konferences veltītas jaunām stratēģijām mainīgajā pasaulē, prasmei izdzīvot un uzvarēt ekonomikas recesijas un krīzes apstākļos, pārmaiņu laika iespējām Latvijas un pasaules mērogā u.c. jautājumiem. Konferenci ik gadu apmeklē vairāk nekā 500 Lattelecom klientu - uzņēmumu, organizāciju un valsts institūciju vadības pārstāvji un lēmumu pieņēmēji, savukārt tiešraidei seko līdzi vairāk nekā 10 tūkstoši interesentu.

Uz sarakstu