Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir vājas
Nepilnīgas zināšanas par nodokļu sistēmu valstī traucē iedzīvotājiem sekot līdzi izmaiņām nodokļu politikā un novērtēt valdības iniciatīvu ietekmi uz saviem ienākumiem, norāda finanšu plānošanas eksperti.
"Iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem ir izteikti fragmentāras. Septiņi no desmit aptaujātajiem zina, ka Latvijā darbaspēka nodokļos iedzīvotāji samaksā aptuveni trešo daļu no savas algas un to, kādi nodokļi maksājami. Savukārt tikai 13% pilnībā orientējas visās likumsakarībās darbaspēka nodokļu politikā Latvijā. Kopumā iedzīvotāju zināšanas par darbaspēka nodokļiem desmit ballu skalā vērtējamas tikai uz seši," secina Kauliņa.
Ja iedzīvotāji neorientējas nodokļu likumsakarībās, viņiem ir grūti izprast un novērtēt nodokļu politikas izmaiņas, kas ir valdības dienaskārtībā, norāda Kauliņa. Kaut gan visi algotie darbinieki Latvijā no savas darba algas maksā vienus un tos pašus nodokļus, dažādās situācijās darbinieku nodokļu slogs var atšķirties, tādēļ likumdošanas izmaiņas dažādu kategoriju iedzīvotājus ietekmē atšķirīgi.
Šobrīd valdības plānos ir plašas izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 2014.gadā paredzēts samazināt līdz 22%, iedzīvotājiem ar mazām algām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu plānots palielināt līdz 84 Ls, minimālā darba alga tiks celta līdz 225 Ls, savukārt, atvieglojumu par apgādībā esošām personām plānots palielināt līdz 98 Ls. Katra no šīm izmaiņām skars dažādas iedzīvotāju grupas, uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore.
Pētījums ir parādījis, ka 2/3 aptaujāto saprot sakarību starp neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, teju 80% zina, ka vecāku algas lielumu ietekmē arī bērnu skaits ģimenē.
Iedzīvotājiem ar zemu atalgojumu ienākuma nodokļa atvieglojumi ir ļoti nozīmīgi, jo tie spēj viņiem būtiski palielināt "uz rokas" saņemamo algu. Vienlaikus turpmāka atvieglojumu palielināšana ne visu mazo algu saņēmēju makos ieliks papildus latus. Proti, strādājošais, kas saņem minimālo darba algu 200 Ls un kam apgādībā ir vismaz divi bērni, pateicoties atvieglojumiem, jau šodien nemaksā IIN un tāpēc neko neiegūst no tālākas atvieglojumu palielināšanas. Lai šāds strādājošais pilnībā izjustu, piemēram, valdības plānoto palielināto atvieglojumu par apgādībā esošajiem abiem bērniem, viņa algai pirms nodokļu nomaksas būtu jābūt vismaz 271 Ls lielai.
"Tikai puse no aptaujātajiem bija pamanījuši IIN likmes samazināšanos no šī gada 1.janvāra no 25% uz 24%. Strādājošajiem ar relatīvi lielām algām jāapzinās, ka tieši viņi ir lielākie ieguvēji no IIN likmes pazemināšanās. Likmei samazinoties par 2%, darbinieks ar minimālo algu 200 Ls apmērā iegūtu par 2,66 Ls mēnesī vairāk, bet darbinieks ar 1000 Ls algu - par 16,90 Ls vairāk, pārējiem nodokļiem un nosacījumiem paliekot nemainīgiem," skaidro Kauliņa.
Deviņi no desmit aptaujātajiem zina, ka minimālā darba alga ir valsts noteikta viszemākā mēneša atlīdzība jebkuram darbiniekam. Minimālās algas celšana lielākā mērā nekā jebkurš cits valdības piedāvātais nodokļu politikas instruments ietekmētu šo algu saņēmēju reālos ienākumus, turklāt personām ar apgādājamiem un attiecīgi lielākām vajadzībām papildu saņemamā summa būtu lielāka.
Uz sarakstu
