Jūnijā nedaudz palielinājies trīs Latvijas augstāko amatpersonu darbības pozitīvais vērtējums

Vienlaikus pieauga arī negatīvais vērtējums, samazinoties aptaujāto īpatsvaram, kuri nevarēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.

Jūlijā kopumā pozitīvi Vējoņa darbību vērtēja 78,7% respondentu, no tiem 51,4% - drīzāk pozitīvi, bet 27,3% - pozitīvi. Savukārt 13,6% aptaujāto sniedza kopumā negatīvu vērtējumu, tostarp 11,7% - drīzāk negatīvu, bet 1,8% - negatīvu. Vēl 7,7% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Tikmēr jūnijā Vējoņa darbību kopumā pozitīvi vērtēja 72,7% respondentu, kopumā negatīvi - 10,9%, bet vēl 16,4% respondentu nevarēja sniegt vērtējumu. Maijā kopumā pozitīvu vērtējumu sniedza 71,9%, kopumā negatīvu 14,1%, bet 14% aptaujāto nesniedza vērtējumu.

Mūrnieces darbību kopumā pozitīvi iepriekšējā mēnesī vērtēja 37,1% respondentu, tostarp 28% - drīzāk pozitīvi un 9,1% - pozitīvi, bet kopumā negatīvi - 31,5%, tajā skaitā - 20% drīzāk negatīvi un 11,5% - negatīvi. Vēl 31,5% aptaujāto nevarēja sniegt vērtējumu Mūrnieces darbam.

Pirms mēneša Mūrnieces darbu kopumā pozitīvi vērtēja 32,7%, savukārt maijā - 34,2% respondentu. Kopumā negatīvu vērtējumu jūnijā sniedza 24,2% aptaujāto, bet maijā - 27,8%. Savukārt vēl 43,1% respondentu jūnijā un 38% maijā nevarēja novērtēt Saeimas priekšsēdētājas veikumu.

Kučinska darbību kopumā pozitīvi iepriekšējā mēnesī novērtēja 49,7% respondentu, bet kopumā negatīvu vērtējumu sniedza 29,4% aptaujāto, savukārt vēl 21% aptaujāto nevarēja sniegt vērtējumu. Jūnijā un maijā pozitīvi premjera darbu vērtēja attiecīgi 38,4% un 39,6% aptaujāto, negatīvi - attiecīgi 27,5% un 29,9%. Vēl 34,1% respondentu jūnijā un 30,5% maijā nevarēja novērtēt valdības vadītāja veikumu.

Uz sarakstu