Kozlovskis: Vairākas valstis vairs nespēj nodrošināt minimālos standartus patvēruma meklētājiem

Ministrs uzsvēra, ka pašlaik tos pārvietošanās kanālus, kurus iepriekš izmantoja Sīrijas bēgļi, sākušas izmantot personas, kuras šim statusam nekvalificējas vispār. Veiktie aprēķini liecinot, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem vēlas doties tieši uz Vāciju, turklāt tikai aptuveni 30% no tiem atbilst tīkotajam statusam.

Tāpat Kozlovskis paziņoja, ka vairākas valstis vairs nespēj nodrošināt minimālos standartus patvēruma meklētājiem, par piemēru minot arī Zviedriju, kurai katru nedēļu esot jādomā par jaunu skolu izveidi.

Lai risinātu pašreizējo situāciju, ministra ieskatā Eiropas Savienībai (ES) jāsāk rīkoties aktīvāk.

Jau ziņots, ka Zviedrijas Migrācijas pārvalde šobrīd pagaidu izvietošanas mītnēs izmitina 180 000 cilvēku. 150 000 no viņiem joprojām gaida lēmumu par patvēruma piešķiršanu, liecina ziņu aģentūras TT rīcībā esošā informācija.

Atbilstoši Migrācijas pārvaldes aprēķiniem šogad Zviedrijā patvērumu varētu pieprasīt 70 000 līdz 140 000 imigrantu.

Pērn Zviedrijā tika reģistrēti 163 000 lūgumu piešķirt patvērumu, un lielā imigrantu skaita dēļ uzņemšanas centru un vietējo pašvaldību resursi ir pārslogoti.

Kopš robežkontroles atjaunošanas pagājušā gada novembrī nelegālo imigrantu pieplūdums valstī ir strauji krities.

Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Uz sarakstu