Krastiņš: "Liepājas metalurgs" ir varaskāres upuris
Finanšu grūtībās patlaban nonākušais "Liepājas metalurgs" ir labs un dzīvotspējīgs uzņēmums, kas kļuvis par akcionāru cīņu, alkatības, varaskāres, neadekvātas mantkārības, neprofesionālas un, iespējams, negodprātīgas vadības upuri, intervijā žurnālam "Ir" atzinis uzņēmuma kreditoru kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia Advisers" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš."Mēs ["Prudentia"] redzam "Liepājas Metalurgu" kā dzīvotspējīgu uzņēmumu, kas ir un var būt Latvijas tautsaimniecībai svarīgs. Līdz ar to vienā vai otrā juridiskā scenārijā mēs esam pārliecināti par to, ka šis uzņēmums var atjaunot darbu," sacījis Krastiņš.
Konsultants atzīst, ka "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanai traucē akcionāru nesadarbošanās ar kreditoriem. "Vēl vairāk - akcionāri savā starpā cīnās, es teiktu, ar ļoti agresīvām metodēm," intervijā "Ir" norāda Krastiņš, gan piebilstot, ka uzņēmumā ir arī "normāli, neatkarīgi speciālisti".
Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis, pēc viņa teiktā, ir "reāli, racionāli, pragmatiski mainīt ["Liepājas metalurga"] biznesa modeli", tostarp atteikties no sponsorēšanas un citiem liekiem izdevumiem.
Krastiņš atzīst, ka viens no šķēršļiem ir "Liepājas metalurga" akcionāri, proti, vai kreditori piekritīs saskaņot tādu plānu, kas pēc biznesa un naudas plūsmām būs pieņemams, bet - ar vecajiem akcionāriem. "Visdrīzāk jau - nē. Tad ir juridiskie ceļi, kā var panākt šādas situācijas izmaiņu," norāda konsultants. Mērķis esot nodrošināt to, lai kreditori nesubsidē akcionārus.
Vaicāts, kāpēc īpašnieku akcijas nebija ieķīlātas pret valsts galvojumu, Krastiņš aicina šo jautājumu uzdot tiem cilvēkiem, kuri 2008. un 2009.gadā noformēja galvojumu.
"Kā profesionālis un kā patriots es varētu teikt: galvojuma došana, iespējams, bija pareizs solis, bet tā tālākā noformēšana, risku analīze, ķīlu aizsardzība un visi pārējie pasākumi kreditoram un valstij kā galvotājai nebija pietiekamā profesionālā līmenī," intervijā "Ir" norāda konsultants.
Viņš gan piebilsts, ka "mainās situācija, kad atsevišķi ietekmīgi Latvijas politiski ekonomiskās elites cilvēki domāja, ka valsti var muļķot nepārtraukti". Uz sarakstu