Latvija nevarēs izpildīt saistības būvniecībā strādājošo deficīta dēļ

Latvija ir uzņēmusies vairāku starptautisku saistību un ES direktīvu izpildi būvniecības jomā, bet šobrīd nav nozares attīstības plānu un prognožu, kas ļautu sekot noteikto mērķu izpildei. Jau šobrīd ir skaidrs, ka daudzus izvirzītos mērķus būs grūti sasniegt kaut vai tāpēc, ka trūkst augsti kvalificētu un ziņošu strādnieku.

Ar šādu secinājumu klajā nākusi projekta "Build Up Skills Latvija", Rīgas Plānošanas Reģiona un tā sadarbības partneru darba grupa, kas veikusi pētījumu par pašreizējo situāciju būvniecības nozarē Latvijā.

Būvniecībā kvalificētu strādājošo deficīts

Kā informē Rīgas Plānošanas reģiona pārstāvis Agris Kamenders, tad Latvija uzņēmusies vairākas starptautiskās saistības, nosakot konkrētus enerģijas un klimata mērķus. Piemēram:

* līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %;
* līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā līdz 40 %;
* laika periodā no 2009. gada līdz 2016.gadam paaugstināt energoefektivitāti enerģijas gala lietotāja pusē, panākot 9 % enerģijas patēriņa samazinājumu;
* paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Šo mērķu izpilde nav iespējama bez augsti kvalificētiem un zinošiem strādniekiem. Augsta būvniecības darbu kvalitāte renovācijā un būvniecībā ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu ekonomiski pamatoti.

Kā liecina veiktā analīze, profesionālās izglītības iestādes līdz 2020.gadam varētu sagatavot līdz 5166 jaunu būvniecības speciālistu, kas nodrošinātu papildus nepieciešamo strādājošo skaitu tikai bāzes scenārija gadījumā. Tomēr jāņem vērā, ka darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita prognozes liecina par darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tāpat šobrīd aktuāla problēma ir būvniecībā strādājošo emigrācija uz citām valstīm labāka darba meklējumos.

A.Kamenders: "Šobrīd būvniecības strādnieku prestižs ir zems, un ļoti bieži profesionālās izglītības iestādēs ir grūti nokomplektēt grupas. Tāpēc ne tikai būvniecības uzņēmumiem, bet arī valstiski ir jādomā par nozares reputācijas veicināšanu. Savādāk drīzumā nozare var saskarsies nevis ar pasūtījumu deficītu, bet gan darbinieku deficītu, kāpēc nemaz pasūtījumus nevarēs izpildīt."

Eiropas fondu nauda tiek apgūta nepareizu mērķu vadīta

Tāpat cerētos rezultātus nedod direktīvas kontekstā izveidotais pirmais energoefektivitātes politikas rīcības plāns, kas paredz, ka vislielākais enerģijas ietaupījums - 77% - līdz 2016.gadam plānots māju sektorā. Lai gan ēku siltināšanas potenciāls Latvijā ir milzīgs, līdzšinējā politika nav jūtami veicinājusi tā izmantošanu. Kaut arī 2009. gadā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu mājās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta tika piešķirts finansējums 44 miljonu latu apmērā, kopš energoefektivitātes politikas ieviešanas sākuma siltināto māju pieaugums ir niecīgs – no vairāk nekā aptuveno 39 000 daudzdzīvokļu ēku pilnībā ir siltinātas tikai aptuveni 600 ēkas.   Izmantojot līdzšinējās atbalsta programmas, ir renovēti tikai līdz 4% Latvijas dzīvojamā fonda. Jāatzīmē, ka Eiropas fondu finansējums ēku energoefektivitātes paaugstināšanai plānots pagaidām līdz 2013.gadam.

Rīgas Plānošanas Reģiona pārstāvis Agris Kamenders radušos situāciju komentē sekojoši: "Ļoti bieži ēku energoefektivitātes paskumi tiek veikti, lai piesaistītu ES finanšu līdzekļus krīzes situācijas mazināšanai būvniecības nozarē, bet ne, lai samazinātu enerģijas patēriņu un veiktu ēkas kompleksu ēkas renovāciju, kas ļautu saglabāt Latvijas dzīvojamo fondu." Viņš arī norāda, ka situācijas analīzē ietvertajā Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu pētījumā atzīmēts, ka izvirzīto valsts mērķi nav iespējams sasniegt ar pašreizējiem politikas instrumentiem. Pielietotais ēku energoefektivitātes  paaugstināšanas sistēmdinamikas modelis ļauj secināt, ka, izmantojot esošos politikas instrumentus, izvirzīto mērķi -77% enerģijas ietaupījumu nevarētu sasniegt pat līdz 2080. gadam.

Būvniecības nozarē energoefektivitātes jautājumi risināmi kopīgiem spēkiem

Projekts "Build Up Skills Latvija" sadarbībā ar Rīgas Plānošanas reģionu tuvākajā laikā plāno veidot piecu semināru ciklu, lai diskutētu par būvniecībā strādājošo kvalifikācijas jautājumiem un kopīgi identificētu jautājumus, ko nākotnē nepieciešams mainīt un uzlabot, lai Latvija sekmīgi spētu izpildīt direktīvu nosacījumus energoefektivitātes paaugstināšana. Tāpat interesenti tiek aicināti līdzdarboties projektā ar saviem ieteikumiem. Būvniecības situācijas analīze elektroniskā formātā pieejama: http://www.rpr.gov.lv/bus/index.php?id=181

Par projektu:

"Build Up Skills Latvija" mērķis ir izveidot vadlīnijas un rīcības plānu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu nozarē strādājošo zināšanu un prasmju paaugstināšanai, kas ļautu veiksmīgi izmantot atjaunojamos energoresursus un sasniegt zemu enerģijas patēriņu ēkās pēc to renovācijas un būvniecības, sasniedzot 2020.gadam izvirzītos mērķus.

Uz sarakstu