Latvija saņem uzaicinājumu uzsākt sarunas par pievienošanos OECD
Papidināta visa ziņaCeturtdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD - Organisation for Economic Co-operation and Development) Ministru padomes sēdē Parīzē OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai, plsētas inaformācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauž gandarījumu par pieņemto lēmumu un uzsver, ka sarunu uzsākšana par pievienošanos OECD ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ko izdevies īstenot kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO.
Tas panākts saskaņoti darbojoties visam ārlietu dienestam un Latvijas valsts pārvaldes institūcijām. Ministrs uzsver, ka Latvija uzskata OECD par nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu. "Latvijai šis uzaicinājums nozīmē pasaules attīstītāko valstu augstu novērtējumu mūsu īstenotajām reformām, kā arī valdības un sabiedrības kopīgi paveiktajam ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā," norāda Rinkēvičs.
Latvijas iestāšanās OECD veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, šajā procesā izmantojot citu ekonomiski attīstītāko valstu pieredzi. OECD ietvaros tiek izstrādāti globāli ekonomiskās un attīstības politikas standarti un principi. OECD ir aktīvs spēlētājs G20 procesā, palīdzot identificēt aktuālos ekonomiskās politikas izaicinājumus, kā arī piedāvā ekspertīzi dažādiem politikas risinājumiem.
Līdz ar to Latvijai kā OECD dalībvalstij būs iespēja pastarpināti piedalīties G20 dienaskārtības jautājumu apspriešanā. OECD statistikas datu bāzes, tautsaimniecības nozaru politikas pārskati un analītiskie pētījumi, kuros tiek apskatītas, galvenokārt, OECD dalībvalstis, bauda augstu ārvalstu investoru, starptautisko finanšu institūciju un uzņēmēju uzticību.
OECD ekspertīze ekonomikas, finanšu, nodarbinātības, izglītības un citos jautājumos ir daudz dziļāka nekā ES ietvaros. OECD notiekošās diskusijas, zinātniskie pētījumi un ekonomisko politiku analīze palīdz OECD dalībvalstīm apzināt ekonomiskās prioritātes, iespējamās problēmas un labākās metodes to risināšanai.
Latvija jau līdz šim, aktīvi sadarbojoties ar organizāciju ne-dalībvalsts statusā, ir aizsākusi, vai ilgāku laiku darbojusies tādās jomās kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reforma, korupcijas novēršana starptautiskajos biznesa darījumos, nodarbinātība un darba tirgus, nodokļu jautājumi, veselības aizsardzība, izglītība un citās jomās.
Dalība OECD pasākumos dod iespēju nozaru ekspertiem, kā arī uzņēmēju pārstāvjiem, piemēram, Uzņēmējdarbības un rūpniecības padomnieku komitejā (BIAC) apspriest aktuālos nozaru jautājumus, apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas, diskutēt par labākajiem risinājumiem. Dalība OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā (PISA) ir devusi iespēju starptautiski salīdzināt Latvijas izglītības sistēmu un programmas rezultātus izmantot izglītības politikas pilnveidošanā.
Uzaicinājums sākt sarunas par pievienošanos OECD Latvijai ir solis virzienā uz valsts mērķi pilnvērtīgi iekļauties pasaules ekonomiski attīstītāko valstu saimē, kā arī rezultāts aktīvam ārpolitiskajam, visas valsts pārvaldes un nozaru ekspertu darbam vairāku gadu garumā.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pievienošanās OECD pilnveidos Latvijas pretkorupcijas politikas efektivitāti.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ministru padomes lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Latviju ir apliecinājums milzīgajam ieguldītajam darbam un efektīvai pretkorupcijas politikai.
Pievienojoties OECD, Latvijai paveras iespējas apgūt citu valstu pieredzi dažādās jomās, tai skaitā korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā.
OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos tiek uzskatīta par efektīvāko starptautisko pretkorupcijas instrumentu. Latvijas pievienošanās OECD konvencijai būtiski uzlabotu gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu, kā arī šī regulējuma praktisko piemērošanu.
Jau šobrīd, izpildot OECD izteiktās rekomendācijas, Latvija ir pilnveidojusi attiecīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas regulē gan kukuļošanas kriminalizēšanu, gan juridiskās personas atbildību par Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī palīdz apkarot korupciju starptautiskajos biznesa darījumos.
Savukārt, kā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzaicinājums uzsākt sarunas par pievienošanos OECD ir apliecinājums no pasaules attīstīto valstu puses, ka Latvija savā izaugsmē ir sasniegusi briedumu un tiek uzskatīta par līdzvērtīgu sabiedroto.
Arī premjerministrs Valdis Dombrovskis savā "Twitter" kontā uzsver, ka dalība OECD nozīmēs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, efektīvāku valsts ekonomisko interešu aizsardzību visā pasaulē. Viņš pateicas arī Ārlietu ministrijas komandai par paveikto.
Uz sarakstu