Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī audzis par 5,1%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012.gada ceturtajā ceturksnī par 5,1% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni, līdz ar to kopumā 2012.gadā IKP pieauguma novērtējums var būt par 5,5%, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informācijas pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietniece Gunta Piņķe.IKP izaugsme visa 2012.gada garumā bijusi stabila (caurmērā par 1,3% ik ceturksni) un tās galvenais dzinulis bijis Latvijas eksporta apjomu palielinājums.
"Par spīti sākotnējai skepsei Latvijas ekonomika visu 2012.gadu ir pārliecinoši augusi. Mūsu uzņēmējus nav nobaidījusi ne ekonomikas viļņošanās citās Eiropas valstīs un otrpus okeānam, ne konfliktu saasināšanās Tuvajos austrumos, ne arī pašmājās bieži valdošais pesimisms un politiskās diskusijas," statistikas dats komentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Ceru, ka 2013.gadā Latvijas ekonomikas veiksmes stāsts jeb uzņēmēju mērķtiecība, kvalitatīvais darbs un spēja pārorientēties uz jauniem tirgiem, nišām un produktiem turpināsies un sniegs arvien plašākas iespējas mūsu iedzīvotājiem gan kopējās nodarbinātības, gan arī atalgojuma kontekstā. Savukārt visas valdības kopīgais uzdevums un atbildība ir mērķtiecīgi veikt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē un konstruktīvi virzīt uzsāktās reformas," viņš piebilst.
Ministrijā norādīja, ka galvenā loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā bijusi eksportam. Laikā, kad globālā izaugsme saglabājas nestabila un galvenajos Latvijas eksporta tirgos - Eiropas Savienībā - izaugsme ir vāja, Latvijas preču eksports turpina palielināties. Pašreizējā izaugsmes atjaunošanās periodā apstrādes rūpniecības un citu uz eksportu vērsto nozaru izaugsmes un līdz ar to eksporta apjoma palielinājumā izšķiroša nozīme bija veiktajiem iekšējās devalvācijas pasākumiem un Latvijas darba tirgus elastīgumam (darba algas un strādājošo skaita samazinājumam nozarēs krīzes laikā), kas krietni uzlaboja nozaru konkurētspēju. Pozitīva ietekme izaugsmē ir arī iespējām izmantot ES struktūrfondus, kas ļauj veikt investīcijas publiskā infrastruktūrā un atbalstīt uzņēmējdarbību.
Saglabājoties eksporta palielinājuma iespējām, joprojām augsti pieauguma tempi bija apstrādes rūpniecībā - 2012.gada apjoms par 9,3% pārsniedz 2011.gada līmeni un jau 2011.gadā tas bija augstāks par pirmskrīzes rādītāju.
Pie tam aizvien lielāks devums tautsaimniecības izaugsmē ir arī uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2012.gada 4.ceturksnī bija par 9,2% lielāks nekā iepriekšējā gada 4.ceturksnī. Pieaugums vērojams arī citās pakalpojumu nozarēs.
Taču IKP apjoms 2012.gadā, salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni (2007.gada rādītājs), vēl atpaliek par 12%.
Piņķe atzīmēja, ka vērtējot turpmākās Latvijas tautsaimniecības perspektīvas, jāņem vērā, ka, joprojām augsti riski pastāv saistībā ar turpmāko situācijas attīstību Eiropā. Saglabājoties vājam pieprasījumam mūsu tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta izaugsmes tempi var kļūt lēnāki. Mazinoties ienākumu pieaugumam no eksporta, arī ekonomiskās aktivitātes iekšējā tirgū varētu augt mērenāk. EM prognozē, ka 2013.gada izaugsme var sasniegt 4 procentus. Uz sarakstu