Latvijas IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,6% - papildināts
Plkst.14.44 pievienots ekonomikas ministra Daniela Pavļuta komentārs 3-4.rindkopāsŠā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās ir 3 597,2 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2013.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni IKP palielinājies par 3,6%,bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar 2012.gada ceturto ceturksni tas pieaudzis par 1,4%.
"Kamēr vairumam politiķu dienaskārtībā ir dominējušas pašvaldību vēlēšanas, Latvijas uzņēmēji un ekonomika kopumā ir turpinājusi ceļu augšup. Uzņēmēji dara savu darbu un, kā to rāda arī statistika, dara to labi, neskatoties uz grūtībām ārējos tirgos vai politiskajām cīņām pašu mājās," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Eksporta kāpums iepriekšējos periodos ir ļāvis atgūties arī tirdzniecības un būvniecības sektoriem, kuru kāpums, ņemot vērā ievērojamo kritumu krīzes periodā, pagaidām bažas par jauniem burbuļiem nerada. Tomēr svarīgi ir saglabāt līdzsvaru un mērķtiecīgi turpināt ekonomikas struktūras pārmaiņas par labu rūpniecībai un citām eksportējošajām nozarēm," uzsver ministrs.
Ražošanas apsekts
CSP dati liecina, ka 2013.gada pirmajā ceturksnī lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (1,5 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 4,6%, tai skaitā mazumtirdzniecība - par 6%, kuras attīstību sekmēja 5% pieaugums nepārtikas preču, 5% - pārtikas preču un 10% - auto degvielas mazumtirdzniecībā.
Būvniecības pieaugumu par 9,8% ietekmēja ieguldījumu pieaugums par 2,3 reizēm dzīvojamo ēku būvniecībā un par 2,6 reizēm maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā. Par 3,4% palielinājās rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, bet par 31,8% samazinājās ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā.
CSP informē, ka 0,6 procentpunktus no IKP pieauguma veidoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas palielinājās par 13,4%. Nozares pieaugumu sekmēja telekomunikāciju pakalpojumu attīstība.
Šā gada pirmajā ceturksnī par 4,8% samazinājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,7 procentpunktiem. Liela ietekme uz nozares tempa kritumu bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanai (21,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) - samazinājums par 3,1% un metālu ražošanai (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) - kritums par 21,3%. Par 3,5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,9% no kopējās apstrādes rūpniecības).
Izlietojuma aspekts
Faktiskajās cenās 2013.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 4,9%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās:
* mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) - par 2,7%,
* pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) - par 2,8%
* transportam (14% no kopējiem izdevumiem) - par 9,6%.
Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 7,2%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 7,7% un pakalpojumu eksports - par 5,0%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) pieauguši par 5,0%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 0,3%. Savukārt valdības galapatēriņš ir palielinājies par 12,0%.
Salīdzināmajās cenās 2013.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 4,7%, tai skaitā mājoklim - par 2,9%, pārtikai - par 1,8% un transportam - par 6,5%.
CSP norāda, ka rivātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 3,4 procentpunktu apmērā. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 10,6%, bet valdības galapatēriņš palielinājās par 1,1%, kas attiecīgi IKP ietekmēja negatīvi 2,5 procentpunktu apmērā un pozitīvi 0,2 procentpunktu apmērā. Preču eksports palielinājies par 3,6% un pakalpojumu eksports – par 1,4%. Eksports iekšzemes kopproduktu palielināja par 1,8 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi palielinājušies par 1,9%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 3,2%. Imports samazināja IKP par 0,7 procentpunktiem. Uz sarakstu