Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir zemākie ES
Ziņojumā apskatītajā gadā Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām, bērnu pabalstiem, slimības un bezdarba pabalstiem, veidoja 15,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 17,8% 2010.gadā.
Otri zemākie sociālās aizsardzības izdevumi 2011.gadā bijuši Igaunijā - 16,1% no IKP, bet trešajā vietā ierindojas Rumānija, kas sociālajai aizsardzībai 2011.gadā veltīja 16,3% no IKP. Lietuva ar 17% no IKP ierindojas ceturtajā vietā.
Visaugstākie sociālās aizsardzības izdevumi ir Dānijā - 34,3%, Francijā - 33,6% un Nīderlandē - 32,3% no IKP.
ES vidēji sociālās aizsardzības izdevumi veido 29,1% no IKP.
Atšķirības sociālo izdevumu līmenī atspoguļo gan dzīves līmeņa atšķirības, gan atšķirīgas sociālās aizsardzības sistēmas un dažādas demogrāfiskās, ekonomiskās, sociālās un institucionālās struktūras, norāda "Eurostat".
Kopā Eiropas Savienībā 45,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem veidoja izdevumi vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, 37,1% - izdevumi slimības, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem, 8% - izdevumi ģimenes un bērnu pabalstiem, 5,6% - izdevumi bezdarba pabalstiem un 3,6% - izdevumi pabalstiem mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai.
Latvijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas 2011.gadā veidoja 54,9% no sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir ceturtā lielākā proporcija starp ES valstīm.
Igaunijā šis rādītājs ir 44% un Lietuvā 44,1%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.
Starp ES valstīm šajā jomā izmaksas ir ļoti atšķirīgas - Polijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas veido 61,3% no sociālajiem izdevumiem, bet Īrijā 23,4%.
Latvijā maksātie slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalsti veido 30% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir otrs zemākais līmenis starp ES valstīm.
Vislielākais slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstu īpatsvars ir Horvātijā - 51,1% no IKP, bet vismazākais Kiprā - 26% no IKP.
Igaunijā šis rādītājs ir 39,4% un Lietuvā 37,3%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.
Pabalstos ģimenēm un bērnu kopšanai Latvijā 2011.gadā tika izmaksāti 7,6% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas atbilst vidējam ES līmenim.
Vismazāko sociālā budžeta daļu bērna pabalstos izmaksājusi Nīderlande - 4%, bet vislielāko daļu Luksemburga - 16,5% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 12,4%, kas ir ceturtais augstākais līmenis, un Lietuvā 10,4%, kas ir desmitais augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Bezdarba pabalsti Latvijā 2011.gadā veidoja 4,8% no visiem sociālā budžeta izdevumiem, kas ir sestais augstākais līmenis.
Vismazāko sociālā budžeta daļu bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi Polija - 1,5%, bet vislielāko daļu Spānija - 14,6% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 2,9%, kas ir septītais mazākais līmenis, un Lietuvā 3,4%, kas ir devītais zemākais rādītājs starp ES valstīm.
Pabalsti mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā veidoja 2,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir tuvu vidējam līmenim starp ES valstīm.
Vislielākais mājokļu pabalstu īpatsvars reģistrēts Kiprā - 11,4%, bet vismazākais Itālijā - 0,3% no visiem pabalstiem.
Igaunijā šis rādītājs ir 1,2%, kas ir ceturtais mazākais līmenis, un Lietuvā 4,7%, kas ir sestais augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Uz sarakstu
