Lūgs izvērtēt nodokļu atlaides uzņēmējiem, kuri nodarbina jauniešus
Tomēr LM pārstāvji komisijas sēdē pauda viedokli, ka, īstenojot šādu ieceri, darba devēji varētu nevēlētos algot vecāka gada gājuma cilvēkus, bet pieņems darbā jauniešus, lai saņemtu nodokļu atlaides.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece sacīja, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, šāda iecere valstij varētu izmaksāt 17 miljonus latu gadā.
Šo priekšlikumu Saeimā iesniedza opozīcijas - politiskās apvienības "Saskaņas centrs" - deputāti. Likumprojekts paredz, ka obligātās sociālās apdrošināšanas darba devēja maksājamo daļu - 24,09% - būtu jāuzņemas valstij.
Deputāts Vladimirs Reskājs (SC) iepriekš norādīja, ka saskaņā ar "Eurostat" datiem aptuveni 30% bezdarbnieku Latvijā ir jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Darba devēji tradicionāli izvirza potenciālajiem darbiniekiem prasības par darba pieredzi, viņi nevēlas ieguldīt personāla apmācībā, skaidro Reskājs, piebilstot, ka jaunajiem cilvēkiem, kuri tikko saņēmuši vidējās speciālās izglītības vai augstskolas diplomu, šādas pieredzes nav, tāpēc bieži vien viņi nevar iekārtoties darbā.
"Mēs uzskatām, ka valstij no savas puses ir jāveicina, lai darba devēji būtu ieinteresēti pieņemt darbā jauniešus. Viens no visefektīvākajiem veidiem - piedāvāt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuri jaunajiem cilvēkiem piedāvā pirmo darbavietu," skaidro deputāts.
Pašlaik kopējā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu summa par katru darbinieku ir 35,09%, tostarp 24,09% maksā darba devējs, bet 11% - pats darbinieks. Tikmēr SC ierosina atbrīvot darba devēju no sociālās apdrošināšanas iemaksas par jauniem cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam, kuri pirmo reizi ir iekārtojušies darbā. SC priekšlikums paredz, ka sociālo iemaksu daļu, kas jāmaksā darba devējam, uzņemas segt valsts.
Komisija otrdien vērtēja grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pirms izskatīšanas Saeimā pirmajā lasījumā.
Tāpat komisija pirms izskatīšanas pirmā lasījumā vērtēja grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt persona, kas iepriekš ir bijusi nodarbināta, atsākot strādāt līdz bērna viena gada vecumam, zaudē tiesības uz vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu, komisijas deputātiem skaidroja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tādējādi esošās likuma normas personas, kas iepriekš maksājuši darbaspēka nodokļus, nostāda sliktākā stāvoklī nekā vecākus, kuri nodokļus nav maksājuši, norādīts likumprojektā.
Piedāvātie likuma grozījumi paredz tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona iepriekš saņēmusi vecāku pabalstu vai maternitātes pabalstu, bet tā izmaksa pārtraukta, jo persona atsākusi gūt darba ienākumus.
Saeimas komisija lūgs nozares ministrijām izvērtēt arī šo likumprojektu.
Uz sarakstu
