Nākamā gada budžetā papildus varēs sadalīt 81,2 miljonus latu
Ministrijas aicinātas vēlreiz izvērtēt savus papildu pieprasījumus, ņemot vērā budžeta iespējas. Pēc premjera Valda Dombrovska (V) teiktā, mērķis ir panākt vienošanos par nākamgad papildus finansējamajiem pasākumiem līdz 16.augustam.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka pēc šodienas Ministru kabineta sēdē pieņemtajiem valdības lēmumiem fiskālā telpa valsts budžetā patlaban ir 81,2 miljoni latu 2013.gadā, 110,3 miljoni latu - 2014.gadā un 82,2 miljoni latu - 2015.gadā.
Dombrovskis stāstīja, ka papildu fiskālā telpa, kas ir pieejama valdības konceptuāli atbalstītiem lēmumiem un ministriju papildu priekšlikumiem, ir 60,9 miljoni latu, bet valdība sagatavos priekšlikumus grozījumiem likumā, aicinot nepārskatīt spēkā esošo transportlīdzekļu nodokļu iekasēšanas kārtību, kas samazinātu budžeta ieņēmumus par 20,3 miljoniem latu. Tādējādi kopējā fiskālā telpa ir apmēram 81 miljons latu.
Vilks norādīja, ka ir tikuši samazināti nodokļi un palielināta bāze. Izdevumu politikas izmaiņu ietekme esot 91 miljons latu, citas politikas izmaiņu - 15 miljoni, bet nodokļu samazinājuma ietekme - vēl vairāk nekā 70 miljoni latu. Ja nebūtu nodokļu un izdevumu izmaiņu, tad bāze šogad un nākamgad būtu vienāda un fiskālā telpa būtu 210 miljoni latu. "Varam runāt, ka sabiedrībai esam iedevuši 210 miljonus latu. Tas nav maz, tā ir pietiekami liela summa," teica ministrs.
Nākamajos gados runa ir par 300-400 miljoniem katru gadu, un tad būs jādiskutē, vai samazināt nodokļus, vai arī palielināt izdevumus.
Vilks atzina, ka saistībā ar labāku ekonomisko attīstību un nodokļu ieņēmumiem parādās vairāk iespēju palielināt izdevumus, kas ir pozitīva ziņa, taču problēmas rada tas, ka pēc tik dziļas krīzes un daudz dažādām vajadzībām daudzās jomās ir parādījusies būtiska apetīte uz izdevumiem. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc sarunas ieilgst.
Pēc ministra teiktā, ir ļoti svarīgi saprast, ka primārais ir budžeta deficīta rādītājs, ko nevajadzētu pārsniegt. Viņš piebilda, ka valdība lūkojas uz tuvākajiem trīs gadiem. Kā prioritātē, pēc viņa teiktā, jābūt uz ekonomisko izaugsmi vērstai nodokļu politikai, līdzsvarotai finansiālai sadarbībai starp valdību un pašvaldībām, kā arī demogrāfisko problēmu risināšanai. Vilks arī teica, ka jāvērtē jomas, kur ir "karsts" stāvoklis, kā piemērus minot veselību un autoceļus, kur ir bijis pārāk liels kritums.
Viņš atzina: jomas, kurām ministrijas pieprasa līdzekļus, ir saprotamas un vairumā gadījumu atbalstāmas, bet, visticamāk, jāskatās ilgākā termiņā, kā tās finansēt. Ja ekonomiskā izaugsme būs spēcīga, tad varēs par to domāt nākamajos gados, minēja ministrs.
Par vairākiem šodienas darba kārtībā iekļautajiem papildu prasījumiem paredzēts lemt piektdien, 3.augustā, ministru seminārā. Piemēram, par 5,1 miljona latu piešķiršanu Jaunā Rīgas teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai vai 2,33 miljonu latu piešķiršanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jauno telpu rekonstrukcijas darbu izdevumu segšanai Aristīda Briāna ielā 13. Vairāki jautājumi attiecas arī uz Tieslietu, Veselības un Satiksmes ministriju.
Vaicāts par to, vai nākamgad būs papildu finansējums autoceļiem un šodienas darba kārtībā iekļautajiem papildu prasījumiem, premjers teica, ka šodien tika fiksēta virkne lietu, kas ļāva definēt fiskālo telpu, un turpmākajās nedēļās notiks diskusijas, lai vienotos, kā sadalīt šos papildu līdzekļus.
Vilks savukārt teica, ka jānosaka prioritātes, kas ir svarīgāk, piemēram, teātris vai veselības programma. Ministri vienošoties par prioritāšu sarakstu "no A līdz Z".
Lai noteiktu fiskālās telpas 2013.-2015.gadam lielumu valsts budžetā, valdība lēma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali starp valsts un pašvaldību budžetu. Tika nolemts, ka procentuālais sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem 2013.gadā paliek nemainīgs. Patlaban no IIN ieņēmumiem 80% tiek novirzīti pašvaldību budžetam, bet 20% ir valsts daļa.
Ņemot vērā apstiprinātos fiskālās politikas principus, valsts budžeta finanšu iespējas un nepieciešamību turpināt ievērot stingru valsts budžeta fiskālo disciplīnu, valdības sēdē tika lemts atcelt Ministru kabineta dotos uzdevumus nodokļu jomā, kuri rada negatīvu fiskālo ietekmi.
Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju prognozēm un valsts fiskālo politiku 2012.gadā un 2013.-2015.gadā.
Balstoties uz šā gada pirmā ceturkšņa pozitīvajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem un otrā ceturkšņa īstermiņa ekonomikas indikatoriem, FM ir paaugstinājusi IKP izaugsmes prognozi 2012.gadam, paredzot 4% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredzēja IKP pieaugumu 2% apmērā. Ņemot vērā ārējās vides riskus, FM turpina saglabāt piesardzīgu redzējumu par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā nākamajos gados, tādēļ 2013.gadā izaugsmes prognoze nav mainīta un paliks 3,7%, pieaugot līdz 4% 2014.-2015.gadā.
Nodokļu prognozes 2012.gadam ir sagatavotas, ņemot vērā šā gada sešu mēnešu izpildi, jaunos makroekonomiskos rādītājus un pieņemtās izmaiņas likumdošanā. Šogad kopbudžeta nodokļu ieņēmumi varētu pārsniegt 2012.gadā plānotos nodokļu ieņēmumus par aptuveni 174 miljoniem latu jeb 4,3%.
2013.gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 1,7% pieaugumu salīdzinājumā ar 2012.gadu, savukārt 2014.gadā ar 3,1% un 2015.gadā ar 2,6% palielinājumu.
FM informēja, ka valsts fiskālā politika laikā, kamēr budžets tiek sabalansēts, tiek veidota tā, lai ievērotu konsekventu un pakāpenisku deficīta samazinājumu. Līdz ar to nominālais deficīts 2013.-2015.gadā tiek noteikts attiecīgi 1,4%, 0,8% un 0,3% apmērā no IKP.
Ņemot vērā nospraustos budžeta mērķus, veicot konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, kā arī koriģējot kopbudžeta aprēķinus, tiek noteikta fiskālā telpa jaunām politikas iniciatīvām.
Fiskālo telpu būtiski ir izmainījuši vairāki lēmumi ar fiskālo ietekmi. To vidū nodokļu politikas jomā lēmumi ar lielāko ietekmi ir IIN likmes samazinājums un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums, kā arī 2.pensiju līmeņa iemaksu pakāpeniska atjaunošana.
Fiskālo telpu ietekmējuši arī valdības atbalstītie papildu pasākumi izdevumu politikas jomā.
FM rosināja un valdība šodien atbalstīja šādas valsts fiskālās politikas prioritātes 2013.-2015.gada periodā - fiskālo disciplīnu, uz ekonomikas izaugsmi vērstu nodokļu politiku, fiskālās līdzsvarotības principu vispārējās valdības līmenī starp valsts un pašvaldību budžetiem un vienotas valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu.
Lai vienotos par izdevumiem prioritārajiem pasākumiem 2013.gada valsts budžetā atbilstoši esošajai fiskālai telpai, Ministru kabinets nolēma organizēt ministru semināru.
Uz sarakstu
