Noslēgusies diskusija par galvaspilsētas lomu valsts attīstībā
"Latvija būs tik stipra, cik stipra būs Rīga," tas bija viens no secinājumiem, kam piekrita lielākā daļa no apaļā galda diskusijas "Rīgas kā galvaspilsētas loma valsts attīstībā" dalībnieki. Diskusija notika piektdien, 28.martā un tajā piedalījās vairāki augsta līmeņa valsts, Saeimas un pašvaldības ierēdņi, pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja apaļā galda diskusijas "Rīgas kā galvaspilsētas loma valsts attīstībā" preses sekretāre Sanita Rībena.
Apaļā galda diskusijas mērķis bija saprast, kāda ir Rīgas kā galvaspilsētas loma valsts turpmākajā attīstībā. Diskusijā piedalījās un savus viedokļus pauda dažādu ministriju un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji - VARAM Valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska, Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, LR Saeimas Pašvaldību komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis, LR MK Pārresoru koordinācijas centra, Jelgavas, Ogres un Siguldas pašvaldību kā arī Satiksmes ministrijas atbildīgie darbinieki. Rīgu pārstāvēja RD Attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze. Diskusiju vadīja Latvijas Tautsaimniecības Pētniecības Fonda valdes loceklis Andris Ruģēns.
Viens no diskusijas jautājumiem bija, vai Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai jāturpina izvietojuma ziņā centralizēt valsts pārvaldes funkcijas, vai arī jācenšas tās decentralizēt un vairāk novirzīt reģioniem? Lielākā daļa diskusijas dalībnieku piekrita izvirzītajam viedoklim, ka saprātīga decentralizācija, nevis centralizācija ir tas, kas Rīgai un Latvijai ir nepieciešams.
Kā uzsvēra vairāki diskusijas dalībnieki, saprātīga valsts funkciju decentralizācija palīdz attīstīties mazajām pašvaldībām, jo nodrošina vietējos cilvēkus ar darbu, kas savukārt izraisa multiplikatīvu efektu, jo visi šie cilvēki izmanto vietējos pakalpojumus, iepērkas, un - kas nav mazsvarīgi - savstarpēji mijiedarbojoties nostiprina vietējo kopienu. Taču tikpat būtiski ir atcerēties, ka valsts funkciju decentralizācijai ir jābūt "saprātīgai" - katrs gadījums ir jāizsver atsevišķi, ņemot vērā kontekstu, piemēram, potenciālo nodarbināmo kvalifikāciju konkrētajā vietā.
Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji izcēla savu ministriju pozitīvo sadarbības pieredzi ar Rīgas pilsētu un abpusēju ieinteresētību sadarbībā
Kā diskusijā norādīja VARAM Valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze - "Spēcīga Rīga nozīmē spēcīgu Latviju". Lielākā daļa diskusijas dalībnieku šim uzskatam pievienojās, uzsverot, ka "Rīgai nav jākonkurē ar pārejām Latvijas pilsētām, bet gan ar lielajām Eiropas pilsētām".
Viens no veidiem, kā šo konkurenci paaugstināt, ir nopietna izglītības sistēmas izvērtēšana un uzlabošana. Kā atzīmēja Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, aizvien grūtāk ir atrast labus jaunos speciālistus, it īpaši tehniskajās zinātnēs, trūkst atbalsta mehānismu izcilību veicināšanai, katastrofāli krītas vidusskolas absolventu zināšanu līmenis. Kā labo piemēru viņš minēja Ventspils pilsētas praksi, kad skolotāji un augstskolas pasniedzēji tiek papildus atbalstīti arī no pašvaldības budžeta, pretī prasot inovatīvu un radošu pieeju mācību procesam.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka mūsdienīgas ražošanas attīstība ir virziens, kam, plānojot Rīgas attīstības stratēģiju, noteikti ir jāpievērš uzmanība. Šobrīd vairākas no bijušo rūpnīcu teritorijām stāv tukšas, tās netiek izmantotas; bez būtiskiem uzlabojumiem tās neatbilst potenciālo rūpniecības objektu prasībām.
Kā atzina Jelgavas domes attīstības un pilsētplānošanas daļas vadītāja Gunita Osīte, lielākā daļa jauno uzņēmēju, kas darbojas Jelgavas Biznesa inkubatorā, nāk no Rīgas. Viņa arī neslēpa, ka Jelgava ir ieinteresēta atbalstīt šos jaunos uzņēmējus, lai tie savu biznesu attīstītu Jelgavā, nevis Rīgā. Osīte uzsvēra, ka Jelgava Rīgas tuvumu izjūt kā attīstošu un pozitīvu - piemēram, vairākas no ražotnēm ir uzceltas Jelgavā un tās apkārtē tieši tāpēc, ka tas ir tuvu Rīgai. Arī Ogres domes izpilddirektors Jānis Latišs pievienojās domai par Rīgas pozitīvo ietekmi uz savas pilsētas attīstību.
Savukārt LPS pārstāvis Māris Pūķis vērsa uzmanību uz konkrētiem normatīvajiem aktiem, kas nevis veicina Latvijas attīstību, bet tieši otrādi, to bremzē. Līdz ar to likumsakarīgi, ka viens no apaļā galda diskusijas secinājumiem ir - veikt vairāku normatīvo aktu analīzi un inicēt pārmaiņas tajos, kur tas ir nepieciešams.
Rezumējot diskusijā izskanējošās domas un atziņas, RD pārstāvis Armands Krūze secināja, ka daudzas no tām tiks ieslēgtas Rīgas stratēģiskās attīstības plānā, kuru gatavo RD Attīstības departaments.
Latvijas Tautsaimniecības Pētniecības Fonds ir bezpeļņas, nepolititisks nodibinājums, kas organizē diskusijas un konferences par valstij un pašvaldībām aktuāliem jautājumiem. Fonds sadarbojas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu Akadēmiju. Fonds ir dibināts 2013. gadā un jau savas darbības pirmajā gadā tas ir noorganizējis četras konferences ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas vadības, nozīmīgu zinātnieku, nozaru speciālistu, Latvijas Pašvaldību savienības vadības, Saeimas deputātu un reģionu pašvaldību vadītāju piedalīšanos. Fonda interešu lokā ir šādas tēmas - zinātnieku un reģionu sadarbība, enerģētikas problēmas, ES likumdošana un reģioni, valsts veselības aizsardzības un sociālās problēmas.
Uz sarakstu
