Patērētāju aizstāvji: karšu starpbanku komisijas maksa būs papildus slogs patērētājiem
Noteikumi par maksājumu karšu starpbanku komisijas maksu (interchange fee) regulāciju, ko paredz ieviest Eiropas Savienībā (ES), nozīmēs lielākus nodokļus patērētājiem, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Lietuvas Patērētāju organizāciju alianses pārstāve Latvijā.Lietuvas Patērētāju organizāciju alianse satraucas par ES iniciatīvu, kas maksājumu karšu izmaksu slogu novels uz patērētāju pleciem, kā arī iespējams radīs situāciju, kurā gala lietotājs kļūs par upuri cīņā pret banku iekasētajiem maksājumiem.
Šie noteikumi attiektos uz visu ES, tajā skaitā arī Latviju.
ES līmenī nolemts ieviest starpbanku maksājumu regulējumu, jo lielie Eiropas tirgotāji iecerējuši noteikt saistošus ierobežojumus šādiem maksājumiem, kas ļautu tiem ietaupīt, pieņemot maksājumus ar kartēm un veicot attiecīgās maksājumu operācijas.
Patērētāju tiesību aizstāvji skaidro, ka maksājumu karšu starpbanku komisijas maksa, kuru veido noteikta procentuāla daļa no maksājuma, kas veikts ar karti, tirgotāja banka samaksā kartes īpašnieka bankai. Šī nodeva paredzēta, lai līdzsvarotu izmaksas, kuras rodas, veicot elektroniskos norēķinus, un lai nodrošinātu, ka katra no darījumā iesaistītajām pusēm sedz taisnīgu to izdevumu daļu, kuri veidojas, apstrādājot maksājumu karšu transakcijas un sargājot karšu drošību. Šī nodeva ir jau iekļauta tirgotāja maksājumā savai bankai.
"Mēs atbalstītu ikvienu ierosinājumu, no kura ieguvējs būtu pircējs/patērētājs, tomēr šajā gadījumā redzami pavisam citi nodomi. Nav nejaušība, ka asociētās Eiropas tirgotāju organizācijas aktīvi sludina un cenšas panākt starpbanku komisijas maksas samazināšanu. Nav pamatojuma domāt, ka noteikumi par starpbanku komisijas maksām dos arī pircējam kādu labumu, un, samazinoties tirgotāja nodevas slogam, to tirgoto preču cenas saruks. Diemžēl šie noteikumi nekādi neparedz maksājumu sistēmu uzturēšanas izmaksu samazināšanos un nav jūtami nodomi tās starp dalībniekiem sadalīt citādi. Pieredze un ekonomikas teorija liecina, ka šādos gadījumos patērētājs vienmēr ir pēdējais maksātājs," uzsver Lietuvas Patērētāju organizāciju alianses prezidente Egle Kibartiene (Eglė Kybartienė).
Lietuvas Patērētāju organizāciju alianses pārstāvji par šiem regulējošajiem ietvariem diskutēja ar Spānijas pārstāvjiem profesoru Paskālu Fernandesu (Pascual Fernández) un Manuelu Delgado (Manuel Delgado), kas bija ieradušies Viļņā. Spānija ir viena no tām valstīm, kurai ir pieredze novērtēt šādas starpbanku komisijas maksas regulējuma ietekmi, jo periodā no 2006.gada līdz 2010.gadam šīs nodevas apmērs Spānijā samazināts par vairāk nekā 57%.
Tirgotājiem ietaupījumi, pircējiem zaudējumi Divu Spānijas universitāšu (UNED un Rey Juan Carlos University in Madrid) ekonomisti, veicot pētījumu, secinājuši, kā šīs komisijas maksas samazinājums ietekmējis Spānijas tirgu. Saskaņā ar pētījumu, valsts pircēji neguva nekādu labumu, bet tirgotājiem jaunais likums bija labvēlīgs, jo tie piecu gadu laikā spēja ietaupīt aptuveni 2.75 miljardus eiro (9.5 miljardus litu).
Šādi ietaupītie līdzekļi nekalpoja par iemeslu, lai pazeminātu preču cenas, un pieauga tikai tirgotāju peļņa (peļņas marža). Šajā pašā piecu gadu periodā pircēju izdevumi par maksājumu kartes iegūšanu un apkalpošanu palielinājās par aptuveni 50%, un papildus slogs 2.35 miljardu eiro apjomā (8.1 miljards litu) tika novelts uz pircēju pleciem.
Tāpēc nav pārsteigums, ka tagad Spānijas patērētāju organizācijas (piemēram, autoritatīvā Spānijas Finanšu pakalpojumu lietotāju asociācija (Association of Financial Services Consumers ADICAE), kura darbojas jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu) arī aktīvi protestē pret starpbanku komisijas maksu birokrātiskās procedūras ieviešanu.
Saskaņā ar Kēstuta Kupšis (Kęstutis Kupšys) teikto, kurš ir aliansē ietilpstošās asociācijas "Par godīgumu banku darbībā" (For Honesty in Banking) izpilddirektors un piedalījās sanāksmē, iespējams, ka doma par starpbanku nodevas regulējumu ES radusies, iedvesmojoties no telekomunikāciju tirgus regulējuma panākumiem.
"Patērētāju izmaksas samazinājušās, tāpēc tiek gaidīts, ka šāds modelis būs efektīvs arī banku nodevas regulējuma gadījumā. Tomēr tiek aizmirsts, ka šis ir pilnīgi atšķirīgs gadījums – tas attiecas nevis uz pakalpojumu pārdošanas cenas noteikšanu un regulējumu, bet gan par sistēmas atbalsta izmaksu sadali starp tirgus dalībniekiem. Tā vietā, lai visiem samazinātu attiecīgās izmaksas un izdevumus, viens no tirgus dalībniekiem vēlas pārnest savas izmaksas uz citiem tirgus dalībniekiem," viņš norādīja.
Līdzīgu viedokli izteicis arī Lietuvas Banku klientu asociācijas ģenerāldirektors Rutenis Paukšte (Rūtenis Paukštė): "Attiecībā uz šo jautājumu Lietuva velta nepietiekamu uzmanību procesiem, kas notiek ES. Mums nevajadzētu pakļauties spiedienam no Eiropas lielāko tirgotāju puses un nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas var izjaukt tirgus līdzsvaru un vest virzienā, kas nav labvēlīgs pircējam".
Lietuvas Patērētāju organizāciju alianse ir septiņu patērētāju organizāciju konfederācija, kurā ietilpst asociācija For Honesty in Banking, Lietuvas Banku klientu asociācija (Lithuanian Association of Bank Customers), Lietuvas Pilsoņu konsultatīvā savienība (Lithuanian Citizens Advice Union), Lietuvas Patērētāju asociācija (Lithuanian Consumer Association), Lietuvas Patērētāju savienība (Lithuanian Consumer Union), Nacionālā Finanšu pakalpojumu patērētāju asociācija (National Association of Financial Services Consumers) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (Consumer Rights Protection Centre). Egle Kibartiene – National Association of Financial Services Consumers prezidente un European Consumer Consultative Group (ECCG) locekle – ir arī alianses prezidente. Uz sarakstu