Pētījums: latvieši un lietuvieši sadzīvei tērē teju pusi savu ienākumu
Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums liecina, ka lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.
Pēc Institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 EUR mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 EUR un Tallinā ap 519 EUR.
Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 EUR mēnesī, kas ir gandrīz par 600 EUR vairāk nekā Viļņā un par 538 EUR vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 EUR, kamēr Rīgā 53% jeb 660 EUR un Viļņā 56% jeb 670 EUR.
"Izdevumi pārtikai, mājoklim un transportam ir galvenie mājsaimniecību izdevumi, kas patērē lielāko daļu no budžeta. Pat ja naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir tuvs, izvērtējot atšķirības ienākumos, kļūst acīmredzams, ka Tallinas mājsaimniecībām divreiz vairāk naudas atliek citām vajadzībām - apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem. Rīgas un Viļņas mājsaimniecībām salīdzinoši rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai atlikušos līdzekļus sadalītu uz vajadzīgajiem un vēlamajiem maksājumiem", skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.
Vairums iedzīvotāju Baltijas valstīs dzīvo mājokļos, kas pieder viņiem vai viņu ģimenes locekļiem, saskaņā ar Eurostat datiem - 72 % Latvijā, 85% Lietuvā un 64% Igaunijā. Īpašumā esošā dzīvoklī ir ievērojami mazākas mājokļa izmaksas, salīdzinot ar īrētu vai kredītā pirktu dzīvokli. Četru cilvēku ģimenei, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, ikmēneša mājokļa izdevumu summa ir ap 201 EUR Tallinā, 175 EUR Rīgā un 166 EUR Viļņā.
Īrētos dzīvokļos mājokļa izmaksas ir augstākas, savukārt iegādāties mājokli kredītā šodien ir lētāk nekā īrēt. Ierēķinot ikmēneša kredīta maksājumus, mājokļa izdevumi kredītā pirktos dzīvokļos Viļņā un Rīgā šā gada sākumā bija gandrīz par trešdaļu mazāki nekā īres dzīvokļos dzīvojošajiem, bet Tallinā, kur nekustamā īpašuma cenas ir augstākās Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, kredītā pirkta dzīvokļa ikmēneša mājokļa izmaksas bija 7-8 % zemākas nekā tiem, kuri savu mājokli īrē.
Tomēr lai gan mājokļa izmaksas kredītā pirktam dzīvoklim šobrīd ir mazākas nekā īrējot, galvenais šķērslis sava mājokļa iegādei ir kredīta pirmā iemaksa, kas pētījuma nolūkos tika rēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas. "Piemēram, tiem, kas vēlas iegādāties 45 m2 lielu dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā Rīgā ir jāsakrāj 6670 EUR, bet 70 m2 liela dzīvokļa pircējiem 10380 EUR. Uzkrāt šādu summu lielākai daļai mājsaimniecību nav viegls uzdevums, īpaši, ja vienlaikus ir jāmaksā īri", uzsver Kauliņa.
Bez īres un kredīta maksājumiem lielāko mājokļa izdevumu daļu Rīgā, Tallinā un Viļņā veido siltuma un mājokļa apsaimniekošanas izmaksas. Karstie radiatori "izkūpina gaisā" pusi no mājokļa izmaksām, savukārt, mājokļa apsaimniekošanas izmaksas ir atkarīgas no mājas, tās stāvokļa un apsaimniekotāja praktizētās norēķinu kārtības.
Lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija ir pārtika. Pētījuma rezultāti liecina, ka izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei Baltijas valstīs ir starp 289 un 332 EUR: visvairāk Latvijā, vismazāk Lietuvā, bet Igaunijā par optimālu pārtikas grozu ģimenes maksātu 318 EUR mēnesī.
Savukārt transportam Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecībām nāktos tērēt teju četras reizes mazāk nekā pārtikai. Situācijā, kur ģimene ar diviem pieaugušajiem un vienu skolēnu pārvietošanās vajadzībām izmanto sabiedrisko transportu, ģimenes izdevumi par transportu ir 80 EUR Rīgā, 63.72 EUR Viļņā, bet Tallinā sabiedriskais transports ir bezmaksas, kam pateicoties ģimenes Tallinā var ietaupīt 6% no saviem ienākumiem, salīdzinot ar rīdziniekiem un 5%, salīdzinot ar Viļņas iemītniekiem.
"Salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu kategorija ir ļoti elastīga un dod visvairāk iespēju ietaupīšanai. Attiecībā uz mājokļa izdevumiem, to mazināšanas iespējas ir sarežģītākas un prasa valsts iesaistīšanos – mājokļa kredīta pirmās iemaksas garantēšanā, daudzdzīvokļu namu siltināšanā, namu apsaimniekošanas rēķinu standartizēšanā, dzīvokļa un zemes dalītā īpašuma problēmas risināšanā", norāda Kauliņa.
Par pētījumu: Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību lielāko izdevumu pozīciju pētījums pēc Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūta radītas metodoloģijas aprēķina pārtikas, mājokļa un transporta izdevumus vienas personas un četru cilvēku mājsaimniecībai. Kaut arī pētījuma vajadzībām izveidotie mājsaimniecību modeļi atveido Baltijas valstu galvaspilsētu vidusmēra mājsaimniecības pēc sadzīves un darba apstākļiem, kā arī patēriņa paradumiem, tie nav uzskatāmi par statistiski reprezentatīvām vidējām Baltijas mājsaimniecībām.
Pētījumā aprēķināts mājsaimniecību rīcībā atlikušais ienākumu apjoms pēc pamatizdevumu segšanas, un identificētas jomas mājsaimniecību izdevumu sloga pazemināšanai. Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību lielāko izdevumu pozīciju pētījums ir turpinājums Institūta mājsaimniecību pārtikas groza pētījumam Baltijas valstīs, kas tika uzsākts 2013.gadā, un iekļauj datus par mājsaimniecību pārtikas izmaksu gada dinamiku.
Uz sarakstu
