Rīgā ārvalstnieki iegādājušies īpašumus teju 200 miljonu latu vērtībā
VZD skaidro, ka pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk sabiedrības uzmanība tiek pievērsta
ārvalstu kapitāla ietekmei Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Tostarp arī minēts, ka trešo valstu pilsoņi pērk nekustamos īpašumus saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA).
No kopējām 1 000 229 000 latu iepludinātajām investīcijām nekustamā īpašuma tirgū minētajā laika periodā Rīgā ārvalstu fiziskas personas ar pieprasījumu pēc TUA iegādājušās īpašumus par 107 228 000 latu, ārvalstu fiziskas personas bez TUA pieprasījuma – 89 593 000 latu, savukārt pircēji, kuri nav ārvalstu fiziskas personas, tostarp, piemēram, Latvijas pilsoņi, Latvijā vai ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi - par 803 408 000 latu.
Savukārt Mārupes novadā teju trīs gadu laikā nekustamā īpašuma tirgū kopumā ieplūduši 52 398 000 lati, tostarp ārvalstu fizisku personu ar TUA pieprasījumu - 3 064 000 latu vērtībā, fizisku personu bez TUA pieprasījuma - 4 230 000 latu apmērā. Savukārt citi pircēji Mārupes novadā iegādājušies zemi par 45 104 000 latiem.
Babītes novadā attiecīgajā laika posmā nekustamā īpašuma tirgū kopumā ieplūduši 48 810 000 lati, tostarp no fiziskām personām ar TUA pieprasījumu - 8 674 000 lati, no fiziskām personām bez TUA pieprasījuma 4 988 000 latu un no pircējiem, kuri nav ārvalstu fiziskas personas 35 148 000 lati.
Ķekavas novadā no kopējām 30 023 000 latu iepludinātajām investīcijām nekustamā īpašuma tirgū ārvalstu fiziskas personas ar pieprasījumu pēc TUA iegādājušās īpašumus par 437 000 latu, ārvalstu fiziskas personas bez TUA pieprasījuma - 1 102 000 latu, savukārt pircēji, kuri nav ārvalstu fiziskas personas - par 28 484 000 latu.
Salaspils novadā teju trīs gadu laikā nekustamā īpašuma tirgū kopumā ieplūduši 17 430 000 lati, tostarp ārvalstu fizisku personu ar TUA pieprasījumu - 115 000 latu vērtībā, fizisku personu bez TUA pieprasījuma - 546 000 latu apmērā. Savukārt citi pircēji Salaspils novadā iegādājušies zemi par 16 769 000 latiem.
Stopiņu novadā attiecīgajā laika posmā nekustamā īpašuma tirgū kopumā ieplūduši 15 876 000 lati, tostarp no fiziskām personām ar TUA pieprasījumu - 316 000 lati, no fiziskām personām bez TUA pieprasījuma 571 000 lati un no pircējiem, kuri nav ārvalstu fiziskas personas 14 989 000 lati.
Olaines novadā no kopējām 10 185 000 latu iepludinātajām investīcijām nekustamā īpašuma tirgū ārvalstu fiziskas personas ar pieprasījumu pēc TUA iegādājušās īpašumus par 107 000 latu, ārvalstu fiziskas personas bez TUA pieprasījuma - 295 000 latu, savukārt pircēji, kuri nav ārvalstu fiziskas personas - par 9 783 000 latu.
Baldones novadā attiecīgajā laika posmā nekustamā īpašuma tirgū kopumā ieplūduši 2 943 000 lati, tostarp no fiziskām personām ar TUA pieprasījumu - 3000 lati, no fiziskām personām bez TUA pieprasījuma 16 000 lati un no pircējiem, kuri nav ārvalstu fiziskas personas 2 924 000 lati.
Dienests atgādina, ka trešo valstu pilsoņi, iegādājoties nekustamo īpašumu likumā noteiktā kārtībā, var iegūt TUA. Šādi gadījumi galvenokārt ir no NVS valstīm. "Šajā saistībā bieži izskan pilnīgi polāri viedokļi. No vienas puses - nekustamā īpašuma tirdzniecība saistībā ar TUA ir Latvijas "veiksmes stāsts", kas ir palīdzējis Latvijas nekustamā īpašuma nozarei nenogrimt, projekta attīstītājiem nebankrotēt, ieplūdusī nauda "silda" ekonomiku, rada darba vietas. Pilnīgi pretējs viedoklis - Latvija, tirgojot nekustamo īpašumu saistībā ar TUA, pakļauj finansu sistēmu riskam. Tādējādi ieplūst nevis ES valstu nauda, bet galvenokārt no NVS valstīm, kas var veidot kārtējo nekustamā īpašuma burbuli, palielinot finanšu risku. Līdzīgi kā nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās, ko savos ziņojumos akcentē arī SVF, tiek modelēta situācija finansu sektorā līdzīgi Kiprai," skaidro VZD.
Dienests norāda, ka ārvalstu kapitāla ietekme nekustamā īpašuma tirgū ir plašāks jautājums kā fiziskas personas nekustamā īpašuma iegāde saistībā ar TUA. Ārvalstu kapitāls Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ieplūst ne tikai caur fiziskām personām, bet arī caur juridiskām personām. Formālā izpratnē juridiska persona var būt Latvijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība, taču tās dalībnieki un kapitāla izcelsme ir ārvalstu.
Pārskatā teikts, ka nekustamā īpašuma iegāde, ja pircējs ir ārvalstnieks, ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, galvenokārt Rīgā un Jūrmalā - ekskluzīvās vietās un jaunajos projektos. Pārējā Latvijas teritorijā un segmentos tirgu praktiski neietekmē, jo tur dominē rezidentu nauda. Šī pircēju kategorija ietekmē jauno un ekskluzīvo mājokļu tirgu, galvenokārt darījuma apjoma ziņā. Attiecībā uz cenu ietekmi secināms, ka ar iepludināto finansējumu tiek saglabātas projekta attīstītāju pieprasītās cenas. Atsevišķās vietās vērojama arī cenu pieauguma tendence.
"Iespējams, ka daļa jauno mājokļu projektiem, kas šobrīd ir pabeigti un kas tika apturēti recesijas laikā, vēl joprojām nebūtu pabeigti, ja nebūtu ārvalstnieku pircēju interese. Daļa projektu attīstītāju ir ne tikai pabeiguši uzsāktos projektus, bet attīsta arī jaunus, galvenokārt orientējoties uz pircējiem no NVS valstīm," teikts pārskatā.
VZD norāda, ka par tirgus dalībniekiem no NVS valstīm viennozīmīgi nevar apgalvot, kas ir prioritārs - nekustamais īpašums vai TUA, jo liela NVS rezidentu veikto darījumu daļa notiek bez minēto atļauju pieprasīšanas. Tajā pašā laikā nav izslēgts, ka nākotnē TUA tiks pieprasīta. Tas, ka interese ir par nekustamo īpašumu, liecina arī, ka pirkuma summas pārsniedz likumā noteiktās minimālās prasības.
TUA kā prioritāte nekustamā īpašuma iegādē varētu būt nekustamā īpašuma pircējiem no trešajām valstīm, kas nav NVS valstis, par ko liecina pirkuma summas, kas tuvas likumā noteiktam minimālam līmenim.
Pilsētās, galvenokārt Rīgā un Jūrmalā, ārvalstu kapitāls ieplūst no NVS valstīm, galvenokārt no Krievijas. Savukārt laukos dominē Skandināvijas kapitāls, galvenokārt Zviedrijas.
Pārskatā veikta analīze par ārvalstnieku ietekmi nekustamā īpašuma tirgū tiek analizēti pirkuma darījumu dati laika posmā no 2010. gada līdz 2012. (nepilns 4.ceturksnis) gadam.
Uz sarakstu
