Rīgas domei tiesa liek samaksāt 160 000 latu atlaistajiem pašvaldības darbiniekiem
Rīgas domei tiesas ceļā piespriests izmaksāt kompensācijas aptuveni 40 atlaistajiem darbiniekiem kopā ap 160 000 latu apmērā. Par to šodien pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komiteju informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC).
Viņš pastāstīja, ka tiesā par, viņuprāt, nepamatotu atlaišanu vērsušies vairāki desmiti bijušo pašvaldības darbinieku, kas no darba atbrīvoti, pērn reorganizējot Vides departamentu un Komunālo departamentu, to vietā izveidojot vienotu Mājokļu un vides departamentu, kā arī likvidējot vairākas izpilddirekcijas. Kopumā tika atlaisti aptuveni 200 darbinieki.Tiesa pirmajā instancē atzinusi par pamatotām aptuveni 40 darbinieku prasības un piespriedusi Rīgas domei izmaksāt šiem darbiniekiem kompensācijas, un dome šo spriedumu prasības pilda. Taču pašvaldība visus tiesas lēmumus pārsūdzēšot, un domei labvēlīgu lēmumu pieņemšanas gadījumā atlaistajiem darbiniekiem var nākties atmaksāt iepriekš saņemtās kompensācijas.
Radzevičs pauda, ka izpilddirekciju skaita samazināšana ļāvusi pašvaldībai ietaupīt 1,2 miljonus latu gada laikā, tādēļ risks maksāt atlaistajiem darbiniekiem kompensācijas atsverot domes ieguvumus.
"Mēs respektējam atlaisto darbinieku tiesības sūdzēties par atbrīvošanu no darba un arī maksāsim kompensācijas, ja to liek darīt tiesa," sacīja izpilddirektors. Viņš norādīja, ka patlaban saistībā ar darbinieku atlaišanu neesot bijis tiesas spriedumu, kuros atzīts, ka Rīgas dome pārkāpusi Darba likumu.
Lielākoties pašvaldībai ar atlaistajiem darbiniekiem esot domstarpības par likuma interpretāciju - darba līgumu darbinieki noslēguši ar attiecīgo izpilddirekciju, kuru likvidējot "pazudis" arī darba devējs. Kāds atlaistais darbinieks arī esot iesniedzis tiesai prasību atzīt izpilddirekcijas likvidāciju par nelikumīgu, taču tiesa šo prasību noraidījusi, informēja Radzevičs.
Viņš pastāstīja, ka atlaistie darbinieki nereti savās prasībās nemaz nezinot, pret ko vērsties - Rīgas domi, likvidēto izpilddirekciju vai abām institūcijām kopā. Tāpat esot tādi atlaistie darbinieki, kuri pieprasot Rīgas domei atjaunot viņus tieši tajā amatā un tieši tajā institūcijā, kurā strādājuši agrāk, lai gan tas pēc iestādes likvidēšanas vairs nav iespējams.
"Esmu pat zvanījis un piedāvājis atlaistajam darbiniekam viņa advokāta klātbūtnē darbu pašvaldībā, taču bijušais darbinieks atsaka, paužot, ka vēlas turpināt tiesāties un pagaidīs ar darba atsākšanu, jo pašreiz arī atalgojums pašvaldībā esot samazināts," stāstīja izpilddirektors, norādot, ka dome cenšoties panākt mierizlīgumu visās tiesvedības lietās.
Radzevičs pauda viedokli, ka, likvidējot izpilddirekciju, diezin vai viņš kā izpilddirektors būtu varējis piedāvāt darbiniekam amatu, piemēram, Satiksmes departamentā, un vai viņš to vispār drīkstot piedāvāt.
Deputāts Mārtiņš Šics (PS) komitejas sēdes laikā norādīja, ka, iespējams, likvidējot attiecīgās pašvaldības institūcijas, nav pienācīgi noformēti darbinieku atlaišanas rīkojumi.
"Esmu manis vadītājā iestādē atlaidis aptuveni 200 darbinieku, no kuriem aptuveni 40 līdz 50 vērsušies tiesā, taču neesmu zaudējis nevienu tiesas procesu," sacīja Šics, piebilstot, ka atlaišanas rīkojumu rakstīšanai maksājis par jurista pakalpojumiem un pat esot lūdzis sākt kriminālprocesu par nekvalitatīvu advokāta pakalpojumu.
Viņš norādīja, ka arī pašvaldībai atlaišanas rīkojumu gatavošanai būtu nepieciešamas kvalitatīvas jurista konsultācijas un jābūt amatpersonai, kas par slikti noformētu atlaišanas rīkojumu atbildētu ar savu parakstu.
Deputāte Baiba Brigmane (JL) pauda, ka, visticamāk, Rīgas domē arī turpmāk notiks iestāžu reorganizācijas un tiesu procesi par nepamatotu darbinieku atlaišanu, tādēļ būtu "jāprasa atbildība no tiem, kas nav pietiekami strādājuši, lai Rīgas pašvaldība nezaudētu līdzekļus tiesvedībā".
Radzevičs sacīja, ka nevienā no tiesvedības lietām saistībā ar šo 40 darbinieku atlaišanu pašvaldība nav algojusi advokātu, jo "finanšu resursi ir tādi, kādi tie ir". Turklāt viņš nesūdzēšoties tiesai par advokātiem vai juristiem, kuru darba dēļ Rīgas dome zaudējusi kādā lietā, jo tādā gadījumā, visticamāk, neviens negribēšot uzņemties pašvaldības aizstāvības pienākumus.
Kā ziņots, Rīgas domē opozīcijā esošā partija "Pilsoniskā savienība" (PS) šodien paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka "Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pretlikumīgi atlaistajiem pašvaldības darbiniekiem turpina izmaksāt milzīgas kompensācijas, piesedzot vainīgās amatpersonas".
PS frakcijas deputāti esot sašutuši par Rīgas domes vadības nesaimniecisko attieksmi pret pašvaldības līdzekļiem.
Jau vairākkārt domes vadības uzdevumā ir tikuši sagatavoti lēmumi par izpilddirektoru atbrīvošanu no darba, izpilddirekciju likvidāciju un par citu Rīgas pašvaldības struktūrvienību reorganizāciju, kas neatbilst darba likumdošanai, tādēļ tie tiek apstrīdēti tiesā, radot pilsētas budžetam lielus zaudējumus, norādīts paziņojumā.
PS frakcija esot vairākkārt vērsusies pie domes priekšsēdētāja ar aicinājumu izvērtēt amatpersonu atbildību, taču Rīgas domes vadība neesot mēģinājusi noskaidrot zaudējumu rašanās cēloņus un vainīgās amatpersonas. Tāpēc PS satrauc, ka drīzumā gaidāmajā namu pārvalžu reorganizācijā, kurā, visticamāk, notiks darbinieku atlaišana, pašvaldības amatpersonu nekompetences dēļ pašvaldībai atkal nāksies maksāt milzīgas kompensācijas, teikts paziņojumā.
Uz sarakstu
