"Rīgas namu pārvaldnieks" atzīts par līderi apsaimniekošanas nozarē
Pērn apsaimniekošanas nozares uzņēmumu topa līderis ar 45,2 miljonu latu apgrozījumu bija SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", liecina "Latvijas Tālruņa", "Firmas.lv" un aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2012".Uzņēmums pērn bijis apgrozījuma līderis arī visā nekustamo īpašumu nozarē.
Vēl apsaimniekošanas nozares uzņēmumu "Top 10" pirmajā trijniekā iekļuvusi SIA "Namu apsaimniekošana" ar 5,94 miljonu latu apgrozījumu un SIA "Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums" ar 4,46 miljonu latu apgrozījumu.
Tāpat "Top 10" iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA "Spēks-R" ar 4,22 miljonu latu apgrozījumu, uzkopšanas servisa uzņēmums SIA "Anhelika" ar 3,85 miljonu latu apgrozījumu, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" ar 3,6 miljonu latu apgrozījumu, SIA "YIT Tehsistem" ar 3,56 miljonu latu apgrozījumu, SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" ar 3,41 miljona latu apgrozījumu, uzkopšanas servisa uzņēmums SIA "Cleanhouse" ar 3,21 miljona latu apgrozījumu un SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" ar 2,76 miljonu latu apgrozījumu.
"Latvijas biznesa gada pārskatā" norādīts, ka līdz ar virknes neliela un vidēja līmeņa uzņēmumu aiziešanu no tirgus vērojama apsaimniekošanas tirgus sakārtošanās. Tomēr konkurence šajā nozarē ir segmentēta - apsaimniekošanas uzņēmumi interesi izrāda tikai par tehniski salīdzinoši labā stāvoklī esošām mājām ar pozitīvu bilanci.
"Rīgas namu pārvaldnieka" valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe izdevumā norāda, ka ir vairākas problēmas, kas joprojām traucē sekmīgu apsaimniekotāju darbu.
Pirmkārt, tas ir dalītais nekustamais īpašums un tā rezultātā dzīvokļu īpašnieku piespiedu nomas attiecības ar zemes īpašniekiem. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, daudziem dzīvokļu īpašniekiem tas ir nopietns apgrūtinājums. Tieslietu ministrijas piedāvātie problēmas risinājumi mēģina atvieglot situāciju, bet nerisina to pēc būtības. Būtu tikai loģiski, ka ar valsts mēroga programmu ēkas un zeme tiktu apvienoti vienā īpašumā, norāda Straupe.
"Diemžēl normatīvajos aktos netika iestrādāta norma, ka, par parādiem atsavinot īpašumus, vismaz 10% no pārdotā īpašuma vērtības tiek novirzīti komunālo maksājumu parādu segšanai. Bez šīs normas apsaimniekošanas uzņēmumiem tērēt resursus parāda atgūšanai no šādiem īpašumiem ir neracionāli," skaidro Straupe.
Spēju efektīvi apsaimniekot privātīpašnieku dzīvokļus, nopietni ierobežo Iepirkumu likums, norāda Straupe. Neraugoties uz to, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" ir pašvaldības uzņēmums, tas strādā ar klientu, nevis pašvaldības naudu. Smagnējā iepirkumu procedūra mēdz nopietni aizkavēt plānotos darbus.
"Par būtisku nepilnību, ņemot vērā energoresursu cenas, jāmin lielas daļas Rīgas namu tehniskais stāvoklis un zemā energoefektivitāte. Summējot to ar apstākli, ka vairums pašvaldības namu pārvalžu neveica ēkām uzkrājumus, iespējas salīdzinoši īsā laika posmā uzlabot šo ēku tehnisko stāvokli un energoefektivitāti ir ierobežotas," piebilst Straupe.
Uz sarakstu