Banner 980x90

Slokenberga: Austrumu slimnīca aizvien turpina rāpties ārā no bedres

Foto: Ieva Makere/ LETA
Foto: Ieva Makere/ LETA
Arī pēc diviem gadiem mēs joprojām varam runāt par rāpšanos ārā no bedres, kurā slimnīca dažādu apvienošanos pasākumu rezultātā iekļuva, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" pauž Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Pērno gadu slimnīca noslēgusi ar labāku finanšu rezultātu nekā 2015.gadu. Ja 2015.gadā zaudējumi bija 4,9 miljoni, tad tagad tie samazināti līdz 3,8 miljoniem eiro.

Slokenberga gan uzsver, ka samazinājums ir relatīvi neliels, turklāt smagu taupības pasākumu rezultāts. Papildus pacienti slimnīcai ir parādā 4,6 miljonus eiro.

"Slimnīcas darbs lielā mērā netiek pilnībā apmaksāts zemo tarifu dēļ, kas ir zemāki nekā faktiskās izmaksas. Arī pēc diviem gadiem diemžēl mēs joprojām varam runāt par rāpšanos ārā no bedres, kurā slimnīca dažādu apvienošanos pasākumu rezultātā iekļuva, un izrāpšanos no kuras kavē hroniskais finansējuma trūkums," uzsver slimnīcas vadītāja.

Vaicāta, cik ilgi var turpināties sistēma, ka slimnīcām netiek samaksāts atbilstoši ārstēto pacientu skaitam un diagnozēm, Slokenberga norāda, ka tikai tiktāl, ciktāl slimnīcām ir iekšējās optimizācijas iespējas. "Kad rezerves būs izsmeltas, cietīs ārstniecība, tiks ierobežotas ārstniecībā izmantojamās metodes. Tas graus slimnīcu jēgu un radīs būtisku to pastāvēšanas apdraudējumu," viņa norāda.

Slimnīcas vadītāja arī akcentē, ka pašreiz būtiska problēma ir darbinieku nogurums un izdegšana, kā arī vecums. Austrumu slimnīcā vidējais ārstējošā personāla vecums ir 40-60 gadu, kas ir relatīvi augsts vidējais vecuma slieksnis. Plūsma ir nākamais risks, viņa skaidro. "Galu galā - kāpēc darbiniekam, kurš ir jau gados, stāvēt ilgas stundas pie sarežģītu operāciju galda, ja ir iespēja par tādu pašu samaksu veikt vieglāka rakstura operācijas un vēl konsultēt ambulatori? Ja šī problēma netiks atrisināta, sekas būs smagas," norāda slimnīcas vadītāja.

Slokenberga rosinātu VM kopā ar nozares speciālistiem un abām augstskolām nekavējoties uzsākt ilgtermiņa cilvēkresursu attīstības un atalgojuma programmu.

"Katram veselības ministram ir jāsaprot, ka viņš nevar izdarīt visu un uzreiz, bet kādu vienu lietu sakārtot var. Pirmā un būtiskākā lieta, kas būtu kārtojama, ir plānošana. Jebkura novitāte prasa pārdomāt ar to saistītos apstākļus. Ir gadījumi, kad novitāte veselības nozarē ir ieviesta, bet saistītie jautājumi nav sakārtoti," uzsver Austrumu slimnīcas vadītāja.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)