ST: Pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām nerada cilvēktiesību pārkāpumu
Kā aģentūru LETA informēja ST, tiesa pērn pieņēma izskatīšanai un nolēma ierosināt lietu pēc partiju "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" (NSL) deputātu pieteikuma saistībā ar negatīvā koeficienta piemērošanu daļai pensiju.
ST vērtēja, vai likuma "Par valsts pensijām" 12.panta pirmā daļa, kas paredz pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu, kas mazāks par "1", atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, 105. un 109.pantam. Tikmēr 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka, ja atbilstoši 12.panta pirmajai daļai pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu "1".
ST spriedumā norāda, ka Satversmes 105.pants pats par sevi nerada valstij pienākumu nodrošināt kādu konkrētu valsts pensiju vai pabalstu, kā arī nenosaka pensiju un pabalstu apmēru. Satversmes 105.pants aizsargā personas tiesības uz īpašumu, nevis regulē sociālo tiesību jautājumus. Tādējādi nav konstatējams Satversmes 105.pantā noteikto pamattiesību ierobežojums.
Tāpat ST skaidro, ka patlaban spēkā esošais pensiju aprēķina regulējums nodrošina, ka ikvienai personai ir garantētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā apmērā, kas tiek nodrošināts atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta otrajai daļai un Ministru kabineta noteikumiem par vecuma pensijas minimālo apmēru. Tādējādi ikvienai personai ir nodrošināta iespēja īstenot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā.
ST skatījumā, lietā apstrīdētais regulējums paredz vienādus pensijas kapitāla aktualizācijas noteikumus visām personām neatkarīgi no pensionēšanās brīža - tas neparedz atšķirīgu attieksmi pret kādu personu grupu.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Uz sarakstu
