Valdībā izvērtēti pieprasījumi nākamā gada valsts budžetam
Otrdien, 30.jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016.gadam, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja MK Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese.Lai nodrošinātu 2014.gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI - pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014.gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015.gadam - 754,7 miljonus latu un 2016. gadam - 961,5 miljonus latu.
"Visbūtiskākais vērtēšanas kritērijs saskaņā ar likumdošanu bija priekšlikuma atbilstība Nacionālajam attīstības plānam. Kā jau iepriekš prognozēts, nozaru ministriju pieprasījumi par papildu finansējumu krietni pārsniedz ierobežotās valsts fiskālās iespējas, tādēļ jāņem vērā, ka no jaunajām politikas iniciatīvām 2014.gadā varēsim finansiāli atbalstīt tikai desmito daļu, proti, visbūtiskākās prioritātes. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt aktīvu komunikāciju ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, lai kopīga dialoga ceļā nonāktu pie lēmuma par atbalstāmajiem priekšlikumiem," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Saskaņā ar apstiprinātajiem kritērijiem ministriju iesniegtās JPI tika izvērtētas pēc atbilstības arī Valsts aizsardzības koncepcijai, citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī MK rīkojumiem un protokollēmumiem, normatīvajiem aktiem, Deklarācijā par MK iecerēto darbību norādītajiem uzdevumiem un vietas ministrijas iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu sarakstā.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014.gadam - 506,9 miljonu latu, 2015.gadam - 700,4 miljonu latu un 2016. gadam - 912,4 miljonu latu apmērā. Savukārt pieprasījumi JPI - administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem iesniegti par kopējo summu 2014.gadam - 65,9 miljonu latu, 2015. gadam – 54,3 miljonu latu un 2016.gadam - 49,1 miljonu latu apmērā.
Ministrijas kopumā iesniegušas 245 priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014.gadam - 501,4 miljoni latu, 2015.gadam - 693,6 miljoni latu un 2016.gadam - 905,0 miljoni latu. Vislielāko JPI skaitu (42 priekšlikumus) iesniedza Iekšlietu ministrija, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs un Centrālā zemes komisija iesniedza vienu pieprasījumu. Vislielākais finansējuma pieprasījums JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, finansēšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai attiecīgi 2014.gadam 94,3 miljoni latu un 72,4 miljoni latu, 2015.gadam 142,1 miljoni latu un 117,3 miljoni latu, 2016.gadam 201,5 miljoni latu un 206,2 miljoni latu.
Kā informē Kaunese, tad izvērtējot situāciju, valdība nolēma pirms lēmumu pieņemšanas par JPI finansēšanu izskatīt jautājumus par 2013.gadā Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, kas tieši ietekmē 2014.-2016.gada valsts budžetu, tas ir, par finansējuma piešķiršanu Izglītības likumā noteikto mācību līdzekļu nodrošināšanai, par finansējuma piešķiršanu saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" militārpersonu izdienas pensiju indeksācijas nodrošināšanai, papildu finansējuma piešķiršanu eiro ieviešanas pasākumu realizācijai, lai nodrošinātu papildu drošības un cenu kontroles pasākumus, kā arī lai nodrošinātu latu skaidrās naudas nomaiņas izmaksu kompensāciju, valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts", lai tādējādi tiktu nodrošināta Eiro ieviešanas kārtības likuma izpilde pilnā apmērā.
Tāpat MK nolēma, ka tālāka diskusija par JPI atbalstīšanu un finansējuma paredzēšanu ir iespējama pēc tam, kad ir pieņemti lēmumi par nodokļu un valsts budžeta ieņēmumu politikas izmaiņām, kas ietekmē fiskālo telpu, un lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžetu stabilitāti vidējā termiņā.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka valdība otrdien, 30.jūlijā, aiz slēgtām durvīm sāks skatīt ar nākamā gada valsts budžetu saistītos jautājumus. Uz sarakstu