Vecdoles pilsdrupas jeb bijusī bruņinieka Dolena pils

Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas mūra pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, ko savulaik cēlis Rīgas arhibīskapu vasalis Johans Dolens. Pēc vecās pils sagraušanas Rīgas domkapituls uzcēla jaunu pili Doles salas dienvidrietumu malā (Jaundoles pili). Līdz mūsdienām no Vecdoles pils saglabājušies mūra sienu pamatu fragmenti.

Vēsture

Doles sala un tās apkārtne jau krietni senos laikos ir bijusi apdzīvota; appludinātajā daļā arheoloģisko izrakumu rezultātā izpētītas vairākas bronzas un dzelzs laikmetu apdzīvotās vietas, piemēram, Vampeniešu apmetne (2. gadu tūkstotis p.m.ē.), dzelzs laikmeta senkapi (mūsu ēras 1. gadu tūkstotis), līvu uzkalniņu kapi (11.-13. gadsimts).

Tiek uzskatīts, ka Autines sacelšanās laikā (Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu) 1212. gada rudenī tika nodedzināta senākā līvu koka pils, kas atradās pie Rumbulas krācēm, un bruņinieks Johanness tās vietā uzcēla mūra pili, kas pirmoreiz rakstītajos avotos minēta 1226. gadā. Mūsdienās tā zināma ar nosaukumu Vecdoles pils.

1226. gada 23. maijā Daugavgrīvas klosterī tika sastādīts dokuments, ar kuru pāvesta legāts Modenas Vilhelms atņēma tiesības uz Doles pili bruņiniekam Dolenes Johannesam, kurš patvaļīgi rīkojis karagājienus uz Viriju Igaunijā, kas tajā laikā piederējusi pāvesta misijas valstij. Līdz ar šī dokumenta sastādīšanu un apstiprināšanu Johannesa īpašumi Doles salā līdz ar visām tiesībām tika piešķirti Rīgas pilsētai, savukārt viņš pats tapa divreiz nolādēts. 1255. gada 31. martā pāvests Aleksandrs IV apstiprināja arhibīskapam Albertam tā valdījumus, tai skaitā Doles pili.

Vecdoles pils nopostīšana

Sākoties karam starp ordeni, Rīgas pilsētu un arhibīskapu Johanu III, rīdzinieki izpostīja ordeņa Rīgas pili un sagrāba citus tā īpašumus pilsētas tuvuma. Ordenis, savukārt, 1298. gadā, atriebjoties arhibīskapam un rīdziniekiem, ieņēma un nopostīja savu pretinieku īpašumus, to skaitā ari Vecdoles pili. Pēdējo reizi Vecdoles pils pieminēta 1355. gadā kā “Johannesa pirmā Doles pils, kas atrodas Doles salā”.

14. gadsimtā (pirmo reizi pieminēta 1359. gadā) salas pretējā krastā pie Sausās Daugavas uzcēla Jauno Doles pili, bet sagrauto Vecdoli vairs neatjaunoja. 17. vai 18. gadsimtā vecajās pilsdrupās bijis ierīkots kaļķu ceplis, kura būvniecībai kā izejmateriālu izmantoja vecās pils mūru akmeņus. 20. gadsimta sākumā Vecdoles pils mūru paliekas virs zemes vairs nebija redzamas, tikai to vietu iezīmējuši velēnām apauguši zemes vaļņi. No 1966. līdz 1968. gadam Vecdoles pils vietā notika arheoloģiskie izrakumi Māra Atgāža vadībā.

Tika noskaidrots, ka pils būvēta no dolomīta akmeņiem, izmantojot sarkano ķieģeļu apdari. Pils veido 39,5 x 27 metrus lielu taisnstūri, kuru no visām pusēm aptver vairāk nekā metru biezs mūris. Pagalmā atradusies gan sardzes telpa, gan saimniecības ēkas, gan akmens dzīvojamā ēka. No drupām paveras skats uz Rīgas HES, Dārziņiem, Šķērsēkli un Rumbas krāci.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu