Bērnudārzu rindu mazināšanai rosina izmantot neapdzīvotās ēkas
Viņa minēja, ka Rīgā ir tukšas ēkas, kurās kādreiz atradās skolas, līdz ar to nevajadzētu būt pārāk lielām grūtībām šo telpu pielāgošanai bērnudārzu vajadzībām.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien vērtēja iespējas Rīgā būvēt moduļu bērnudārzus. Deputāte Lita Beiris (V) uzskata, ka īstermiņā moduļu bērnudārzu izmantošana Rīgā būtu veiksmīgs risinājums. Pēc viņas teiktā, Rīgā ir bērnudārzi, kuriem apkārt ir pietiekami daudz brīvas teritorijas, kas varētu kalpot par vietu, kur uzsliet moduļu bērnudārzu.
Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs vērsa uzmanību uz to, ka ne vienmēr brīvā zeme, kas ir apkārt bērnudārzam, pieder pašvaldībai. Tāpat jāņem vērā, ka, uzceļot moduļu bērnudārzu jau blakus esošam bērnudārzam, samazināsies bērniem pieejamā brīvā platība, jo klāt nāks gan šis moduļu bērnudārzus, gan arī bērni.
Burovs uzskata, ka pilsētā patlaban ir pietiekami daudz tukšu ēku, kas padomju laikos būvētas kā bērnudārzi, tādēļ ieteicamāk būtu domāt par šo ēku izmantošanu. Viens no variantiem varētu būt ilgtermiņa noma privātajiem bērnudārziem.
Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis skaidroja, ka ilgtermiņā Rīgai moduļu bērnudārzi ir neizdevīgi, jo tos ir iespējams tikai nomāt. Tāpat pāris aukstās dienas parādīja, ka šos moduļus nav iespējams pietiekami piesildīt, lai bērni tajos varētu justies komfortabli.
Kā ziņots, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti, iepazīstot un izvērtējot Babītes novada pašvaldības pieredzi moduļu bērnudārzu izmantošanā, secinājuši, ka Rīgā šāds risinājums rindu problēmu nenovērstu un augsto izmaksu dēļ tos būvēt būtu neracionāli.
Helmanis norādīja, ka šīs pagaidu būves nevar konkurēt ar standarta pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī Rīgas pilsētvidē bez būtiskiem uzlabojumiem šādas ēkas arhitektoniski neiederoties.
Montējamie moduļi nav jauni, un pastāv iespēja, ka iepriekš tajos uzglabātas arī veselībai kaitīgas vielas. Turklāt, ja uzstādīšana Babītes novada pašvaldībai izmaksāja 34 000 latu, jāņem vērā arī salīdzinoši augstā moduļu īres maksa - par bērnudārzu ar 40 vietām mēnesī būtu jāmaksā 4000 latu.
Visu komunālo funkciju nodrošināšanai šajās telpās tiek izmantota tikai elektroenerģija un tās pārrāvuma gadījumā telpas nav iespējams alternatīvā veidā apsildīt. Turklāt vidēji apkures sezonā ik mēnesi tiek patērēts 10 000 kilovatstundu elektroenerģijas, kas izmaksātu ap 826 latiem, vienlaikus telpās esot problemātiski uzturēt normatīvos noteikto temperatūru.
Ja vienam bērnam Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vidēji tiek tērēti 93 lati, tad moduļu bērnudārzos viena bērna uzturēšana izmaksātu par 100 latiem vairāk - 193 latus. Departaments uzskata, ka šādu moduļu uzstādīšana izglītības iestāžu teritorijās ir neracionāla un ekonomiski neizdevīga.
Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldību ieinteresēja Babītes novada pašvaldības pieredze, kas bērnudārzu rindas mazināšanā izmantojusi netradicionālu pieeju, jau esošas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā bērnu sporta laukuma vietā uzstādot moduļu tipa būvi. Tādā veidā iespējams salīdzinoši ātri un ar nelielu pašvaldības investīciju ieguldījumu mazināt rindu. Moduļu būvē paredzētas vietas 40 bērniem.
Uz sarakstu
