Kādēļ lauksaimniecībā izmanto pesticīdus?
Lai arī viedoklis par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā dalās, tomēr nevar noliegt, ka, pareizi un atbildīgi lietojot, tie pilda savu mērķi – pasargā ražu no slimībām un kaitēkļiem. Organizācijas “Food and Agriculture organization of the United Nations” 2021. gadā publicētajā zinātniskajā pārskatā ir secināts, ka klimata pārmaiņu rezultātā kaitēkļi, kas iznīcina ekonomiski nozīmīgas kultūras, rada aizvien lielākus draudus pārtikas nodrošināšanai visiem pasaules iedzīvotājiem. Organizācija ir aprēķinājusi, ka katru gadu līdz pat 40 procentiem no pasaules augkopības ražas tiek zaudēti kaitēkļu darbības un dažādu augu slimību rezultātā. Ja lauksaimniecības nozare pilnībā atteiktos no pesticīdu izmantošanas, pastāv risks, ka šis procents varētu strauji palielināties.
Galvenais ieguvums no pesticīdu izmantošanas ir palielināta pārtikas ražošana, kas sniedz labumu ne tikai iekšējai valsts ekonomikai, bet visas pasaules ekonomikai kopumā. Pārtikas krīze ir mūsdienu skarbā realitāte – sausums, militārie konflikti, klimata izmaiņas ir tikai daži no iemesliem, kas pēdējo gadu laikā ir saasinājuši jautājumu par to, kā visas pasaules iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību kvalitatīvai pārtikai, tādēļ ir svarīgi rast zelta vidusceļu – kā ierobežot kaitēkļus un slimības, neradot ietekmi uz apkārtējo vidi.
Vai pesticīdi ir mūsdienu izgudrojums?
Kaitēkļi ir ietekmējuši ražas kvalitāti un apjomu jau no lauksaimniecības nozares pirmsākumiem. Tādēļ ir tikai loģiski, ka jau pirms mūsu ēras cilvēki sāka meklēt iespējas, kā ierobežot kaitēkļu negatīvo ietekmi uz ražu. Pirmo reizi pesticīdi ir izmantoti jau ap 2500. gadu p.m.ē., kad sērs tika izmantots kā insekticīds. Laika posmā no 1750. līdz 1880. gadam Eiropa piedzīvoja lauksaimniecības revolūciju, tomēr tas noveda arī pie lielām kaitēkļu izraisītām lauksaimniecības katastrofām, kādas ir piedzīvotas pasaules vēsturē – kartupeļu sērga Īrijā, Anglijā un Beļģijā, miltrasas epidēmija Eiropas vīnogu audzēšanas apgabalos un kafijas lapu plankumainības uzliesmojums Ceilonā. Šo katastrofu rezultātā pieauga lauksaimnieku interese par kaitēkļu ierobežošanas iespējām, un 19. gadsimtā tika sākti izstrādāt dažādi kaitēkļu apkarošanas paņēmieni. Savu uzvaras gājienu pesticīdi sāka 20. gadsimta 70. gadu sākumā, kad tirgū populārs kļuva pasaulē visplašāk lietotais herbicīds – glifosāts (raundaps).
Mūsdienās ir zināmas vairāk nekā 30 tūkstoši nezāļu un 10 tūkstoši kukaiņu sugu, kas var kavēt augu augšanu vai pat pilnībā iznīcināt tos. Šī iemesla dēļ atteikšanās no pesticīdu izmantošanas var radīt ne tikai dramatiskas sekas lauksaimniecības nozarei, bet arī visai pasaules populācijai. Tomēr ir jāapzinās, ka nepareiza un nepārdomāta pesticīdu izmantošana var radīt negatīvas sekas apkārtējai videi un cilvēku veselībai, tādēļ pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā tiek rūpīgi regulēta, lai nodrošinātu, ka pesticīdi tiek izmantoti tikai to noteiktajiem mērķiem.
Pesticīdu ietekme uz cilvēku veselību
Lielākā daļa pesticīdu ir potenciāli toksiski cilvēkiem, radot nopietnas sekas veselībai. Cilvēkiem, kuri ir pakļauti tiešai pesticīdu iedarbībai, ir lielāks risks saslimt ar dažādiem vēža veidiem, Alcheimera slimību, Parkinsona slimību, astmu, bronhītu un citām slimībām. Lielākā bīstamība pesticīdu ietekmei ir tā, ka īstermiņā to nemaz nevar pamanīt, jo negatīvā ietekme uz cilvēka veselību neparādās uzreiz – negatīvais efekts attīstās ilgtermiņā, radot nopietnas un neārstējamas hroniskas veselības problēmas. Strādājot ar pesticīdiem, ir ļoti svarīgi ievērot visus darba drošības noteikumus un lietot personīgās aizsardzības līdzekļus, lai nepieļautu tiešu saskari ar pesticīdiem. Katru reizi, kad tiek izlemts par pesticīdu izmantošanu, ir rūpīgi jāizvērtē to lietošanas nepieciešamība, kā arī ir stingri jāievēro visi ražotāja norādījumi, lai pesticīdu izmantošana neatstātu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai cilvēkiem, kuri dzīvo netālu no lauka.
Eiropas zaļā kursa kontekstā ir noteikts, ka lauksaimniekiem ir jāsamazina atkarība no pesticīdiem, kas nosaka, ka līdz 2030. gadam Eiropā par 50% ir jāsamazina pesticīdu lietošana, kā arī vismaz 25% no Eiropas Savienībā izmantojamās lauksaimniecības zemes jābūt apstrādātai, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Pašlaik tiek strādāts pie direktīvas par ilgtspējīgu pesticīdu lietošanu, lai mazinātu pesticīdu radīto negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Mēs apzināmies, ka lauksaimniecība ir neprognozējams bizness, jo pavasarī nekad nevar paredzēt, cik lielu ražu varēs novākt, sezonai noslēdzoties. SIA Nafta.lv priecājas būt par ilgtermiņa sadarbības partneri daudziem lauksaimniekiem Latvijā, nodrošinot regulāras degvielas piegādes par izdevīgām cenām.
SIA Nafta LV vienmēr piedāvā elastīgas cenas saviem klientiem! Vairāk par degvielas piegādi lauksaimniekiem meklē ŠEIT!
Uz sarakstu
