Nākamnedēļ Sv.Pētera baznīcā skanēs "Ave Maria"
Otrdien, 28.septembrī Sv.Pētera baznīcā plkst.18.00 notiks Rīgas kamerkora AVE SOL koncerts.
Ave Maria šos vārdus reiz sacījis eņģelis Gabriēls, sveicinot Jaunavu Mariju, Jēzus māti. Jēzus Kristus kļuvis par kristīgās pasaules - cilvēces glābšanas, cerības un ticības simbolu. Ave Maria kopš gadu simtiem, kā lūgšanu, diendienā atkārto ticīgie visā pasaulē. Ave Maria skan klosteros un dievnamos, cellēs, vienkāršos īres namos un greznās privātmājās. Skaņdarbi, kas apdzied liturģisko Ave Maria tēmu ir tikpat populāri kā lūgšanu vārdi.28.septembrī lūgšana Ave Maria Rīgas Sv.Pētera baznīcā izskanēs četrpadsmit dažādu gadsimtu un autoru muzikālajās impresijās un Rīgas kamerkora Ave Sol izteiksmīgajās interpretācijās. Gadsimtu garumā Jaunavas Marijas tēls ir iedvesmojis daudzus komponistus radīt gaišus un dziļus mākslas darbus, kas ir gan prieka, gan skumju pilni. Ave Maria, kā pazemības un paļāvības pilna vēršanās pie Dievmātes, vienmēr kļūst par drosmes un spēka avotu - atzīst pāvests Benedikts XVI.
Mūzikā Jaunavu Mariju godinājušas vairākas paaudzes. Šajā koncertā varēsim dzirdēt un izjust, cik daudzveidīgi lūgšana atbalsojusies četrpadsmit dažādu laikmetu un dažāda rakstura komponistu kora mūzikā. Renesanses autors Nikolass Gombērs vēl sešpadsmitajā gadsimtā savu lūgšanu aizsāk gaiši un svinīgi. Pēc trim gadu simtiem sarakstīt;a austriešu komponista Antona Bruknera harmonijām bagātā muzikālā valoda šodien ļaus klausītajam sadzirdēt laikmetīgās mūzikas izpratnes priekšvēstures toņkārtas ar spēcīgiem, negaidītiem akordu salikumiem. Dzirdēsim viena no 19.gadsimta ietekmīgākajiem itāļu romantiķiem - Džuzepes Verdi lūgšanu vārdus, kurš vairāk pazīstams kā vērienīgu operu autors un niansēts novators stīgu instrumentu partitūrās. Francs Bībls interpretē Ave Maria jutekliski un aizraujoši. Viņš pats pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados vada baznīcas kori un pasniedz kora mākslu Zalcburgas Mūzikas akadēmijā. Bībla smalkā, niansētā Ave Maria sarakstīta 1964.gadā.
Kā pārlaicīga un netverama lūgšana Ave Maria ierakstīta (1918.gadā uz ASV emigrējušā) krievu romantiskā un ekspresīvā pianista, diriģenta un komponista melodiskajās un liriskajās partitūrās. Igora Stravinska veltījums jaunavai Marijai ir īpašs. Tas ir viens no ļoti retajiem Stravinska rakstītajiem opusiem korim a capella. Venecuēliešu komponista Aldemaro Romeo muzikālā biogrāfija ir žanriski plaša. Simfoniskā un koru mūzika, džezs un vieglā mūzika. 1952.gadā viņš Karakasā dibina Deju orķestri un dodas viesizrādēs uz Franciju, Spāniju, Brazīliju Ēģipti, Japānu un Krieviju, galvenokārt atskaņojot populāru latīņamerikāņu ritmus. Ave Maria ir viens no retajiem Romeo skaņdarbiem, kas saistīts ar liturģisko tēmu.
Ievērojams ir arī Baltijas mūziķu ieguldījums liturģiskajā mūzikā. Ave Maria korim komponējis Leonīds Vīgners - viens no izcilākajiem latviešu mūziķiem un diriģentiem. Komponists Rihards Dubra strādājis par ērģelnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Dubras garīgā satura skaņdarbi ar Bībeles tekstiem tuvi viduslaiku un renesanses mūzikai. 2004.gadā komponists saņem Lielo Mūzikas balvu un atzīst, ka par garīgumu runāt nav viegli, bet savas vīzijas radis pierakstīt notīs. Koncertā dzirdēsit arī igauņu komponistu Urmara Sisaska un Arvo Perta mūziku. Perts ir viens no mūsdienu prominentākajiem sakrālās mūzikas komponistiem. Viņa iedvesmas lauks ir minimālisms, gregoriāņu dziedājumi, sirreālisms un neoklasicisms.
Garīgums ir saikne starp redzamo un neredzamo pasauli- telpu, laiku un visām tām dimensijām, kuras reāli eksistē ārpus mūsu apziņas un ietekmē katru mūsu soli, uzsver komponists Rihards Dubra.
Uz sarakstu
