Politiķi mazo lauku skolu nākotni saskata pārprofilācijā
Latvijas Zaļā partija uzsver, ka skolas ir viens no būtiskajiem pamatelementiem, kas nosaka, vai konkrētā vieta nākotnē vēl būs apdzīvota. Lai mazās lauku skolas funkcionētu, ir nepieciešams palielināt šo skolu sniegtos publiskos pakalpojumus, racionāli izmantojot nedzīvojamās telpas: papildus izglītības funkcijai skolās varētu nodrošināt arī dažādus sociālos pakalpojumus, mūžizglītības pakalpojumus, kultūras pakalpojumus, informācijas pakalpojumus un citus.
Ja tiktu palielināts skolu sniegto pakalpojumu klāsts, tiktu nodrošināts papildus darbs gan šo skolu pedagogiem, gan citiem konkrētās apkārtnes iedzīvotājiem, pauž Latvijas Zaļā partija. Savukārt pilna darba slodze ir saistīta arī ar adekvātu atalgojumu, bet dažādu publisko pakalpojumu esamība vienuviet nodrošinātu arī lielāku finansējumu mūsdienīgas materiāltehniskās bāzes atjaunošanai vai pat izveidošanai, kas saistīta arī ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu.
Reformu partija (RP) arī uzskata, ka mazās skolas, sarūkot skolēnu skaitam, ir jāpārveido par daudzfunkcionāliem kopienas izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem. Šādos centros visu vecumu cilvēkiem būtu pieejami izglītības, veselības aprūpes, sociālie un kultūras pakalpojumi. Piemēram, skola veiktu jauniešu brīvā laika pavadīšanas, karjeras izglītības centra, iedzīvotāju sociālā atbalsta funkcijas, piedāvā bērniem un pieaugušajiem apgūt dažādas prasmes, kas sekmē nodarbinātību un mazina sociālo atstumtību, piemēram, kokapstrāde, pīšana, šūšana, zīmēšana, valodas, uzsver RP.
Tādējādi programmas atbalsts darbojas ne tikai, lai "saglābtu skolu" vai lai "varētu samaksāt pedagogiem", bet tam ir daudz plašāks ieguvums - skola novada attīstības kontekstā kļūst par intelektuālu un fizisku resursu, uzsver RP. Lai mazo skolu programmu ieviestu 2014.gada 1.septembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban izstrādā mazo skolu kritērijus un veic nepieciešamos aprēķinus, lai veidotu finansēšanas modeļus mazo skolu attīstībai.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) arī akcentē, ka vietās, kur ir likvidētas lauku skolas, notiek strauja depopulācija. Lauku skolas ir vietējā mēroga izglītības un kultūras centrs, kas ir svarīgs stūrakmens, lai Latvijas lauki tiktu apdzīvoti.
Lai veicinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, mazās lauku skolas var kļūt par lielo skolu filiālēm, kā arī lauku skolās būtu nepieciešams nodrošināt bērnudārza pakalpojumus, ja pēc tiem ir pieprasījums, uzskata VL-TB/LNNK.
Tikmēr politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) uzskata, ka mazajām lauku skolām ir jāapvienojas, lai izdzīvotu un spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību, savukārt pašvaldībām ir jānodrošina bezmaksas transports, kas nogādā bērnus no mājām uz skolu un atpakaļ. Nepieciešamības gadījumā pie lauku skolām būtu jāveido arī internāti, lai bērni no attālākām vietām varētu tur dzīvot visu mācību nedēļu vai arī palikt nakšņot.
Pēc SC domām, galvenais nosacījums lauku skolu izdzīvošanai ir panākt, lai lauku reģioni nepaliktu bez iedzīvotājiem, un tam ir nepieciešama ekonomiska attīstība. Ja novados netiks radītas darbavietas, tad pēc "desmit gadiem skolas gluži vienkārši tur vairs nebūs nepieciešamas, jo tām vairs nebūs audzēkņu".
"Vienotība" uzskata, ka skolu tīkls Latvijā jāizvērtē gan izglītības pieejamības un kvalitātes, gan Latvijas reģionālās attīstības kontekstā. Latvijas apstākļos princips "nauda seko skolēnam līdz skolai" nebūtu absolutizējams, un skolēnu skaits vai skolēnu un skolotāju proporcija vien nedrīkstētu būt par pamatu lēmuma pieņemšanai par skolas slēgšanu. Savukārt lēmums par skolas slēgšanu pieņemams tikai tad, ja nav iespējams rast nekādu iespēju skolas uzturēšanai.
"Novadu domēm radoši jāizmanto iespējas uz skolas pamata veidot kopienu daudzfunkcionālos centrus, jāapsver darbu filiāles statusā, skolotāju mobilitāti un citus veidus, kā saglabāt izglītības iespējas tuvu bērnu dzīvesvietai," uzskata "Vienotības" pārstāvji.
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) norāda, ka "skola, bibliotēka un saieta nams ir kā mūsu tautas gara un spēka avots", un, ja nebūs lauku ciematā skolas, pēc pāris gadiem nebūs arī ciemata. Pašvaldības jau darot visu iespējamo, lai mazās lauku skolas saglabātu, bet liela atbildība ir jāuzņemas arī valstij. "Ja valsts uzskata, ka tai ir svarīgs un nozīmīgs ikviens bērns - laukos vai pilsētā, tad ir steidzīgi jāreformē princips "nauda seko bērnam"," norāda LZS.
Pēc partijas pārstāvju domām, vajadzētu izstrādāt atbilstošu koeficentu sistēmu, kas palielinātu tieši attālos lauku novados strādājošo pedagogu algas, savukārt pašvaldības centīsies atslogot vecākus no mācību materiālu iegādes. LZS plāno rosināt arī īpašas atlaides jaunajiem speciālistiem - gan mediķiem, gan pedagogiem, kas pēc studiju beigšanas gribētu savu darba dzīvi uzsākt laukos.
Uz sarakstu
