Rīgas pašvaldība papildinājusi zināšanas par integrāciju
Alvis Šķenders, biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāvis: "Bēgļu integrācijai ir nepieciešama kompleksa pieeja, kam jāskar visi integrācijas aspekti - valsts valodas apguve, psiholoģiskais atbalsts, nodarbinātība, mājoklis. Bez šādas kompleksas pieejas integrācija ir tikai fragmentāra un bez ilgtermiņa perspektīvas. Pašvaldībām ir ierobežots sociālais budžets, un bēgļu uzņemšanai būtu nepieciešams speciāls finansējums. Valsts politikas līmenī bēgļu integrācija praktiski nav skarta, un pašlaik tā notiek tikai projektu veidā (pamatā no Eiropas Bēgļu fonda finansējuma)." Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegtajiem datiem, kopumā šogad Latvijā patvērumu lūgušas jau 70 personas, vienai personai piešķirts bēgļa, bet vēl sešām - alternatīvais statuss. Salīdzinājumam: kopumā no 1998. gada Latvijā patvērumu ir lūgušas 437 personas, no tām 30 personām piešķirts bēgļa statuss un 51 persona saņēmusi alternatīvo statusu. Pērn Latvija uzņēma arī piecas nepilngadīgas personas, kuras Latvijā ieradās bez pieaugušo pavadības. Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums. Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības "Patvērums "Drošā māja"" līdzfinansējumu.
Uz sarakstu
