Septiņi populārākie mīti par ātrajiem kredītiem
Pirmais uzskats: ātros kredītus pārsvarā noformē dīkdieņi, bezdarbnieki un jaunieši, kas aizraujas ar azartspēlēm.
Patiesībā: Gudriem.lv veiktā nozares analīze rāda, ka gandrīz 50% kredītņēmēju ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem, ar ģimeni un pastāvīgu darba vietu. Galvenais iemesls kredīta noformēšanai jau trīs gadus ir nemainīgs. Cilvēki aizņemas, lai varētu izdzīvot līdz nākamajai algas dienai. Otrs izplatītākais iemesls ātrā aizdevuma noformēšanai - sadzīves tehnikas iegāde. Pirms dažiem gadiem kredītņēmēji bieži atbildēja, ka nauda viņiem nepieciešama, lai izbrauktu no valsts, šobrīd tādu atbilžu praktiski nav. Cilvēku skaits, kuri aizņemas naudu, piemēram, ceļojumam vai izklaidei, ir mazāk kā 5% un šis skaits nav mainījies pēdējo 3 gadu laikā.
Otrais uzskats: 50% no cilvēkiem, kas ņēmuši ātros kredītus, nespēj tos atdot.
Patiesie dati, kurus saņemam no ātro kredītu izsniedzējiem, rāda, ka nebanku kreditēšanas nozarē, 18% klientu, kas aizņēmušies naudu uz periodu līdz 30 dienām, rodas sarežģījumi ar ātro kredītu atmaksu. Banku sektorā šis skaitlis ir tikai par 2 - 3% zemāks.
Trešais uzskats: ātros kredītus uzņēmumi izsniedz nemaz neiedziļinoties kredītņēmēja kredītvēsturē.
Patiesībā: ātro kredītu uzņēmumi pārbauda savus klientus gan ar privāto datu bāžu palīdzību, gan ar iekšējās klientu bāzes palīdzību - izmantojot visus iespējamos likumīgos līdzekļus. Ja klients kādā no ātro kredītu uzņēmumiem nav spējis atdot kredītu, to ir iespējams redzēt ar iekšējās klientu datu bāzes palīdzību. Diez vai šim klientam ātrais kredīts tiks izsniegts citā kredītiestādē.
Ceturtais uzskats: jaunieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem visbiežāk kļūst par ātro kredītu uzņēmumu parādniekiem.
Patiesībā vecums neietekmē spēju atdot ātros kredītus. Kredītņēmēju vecuma analīze rāda, ka cilvēku skaits, kuri ietilpst 18% kredītņēmēju, kas nespēj atdot kredītu laicīgi, visās vecuma grupās ir aptuveni vienāds. Lai mazinātu sabiedrībā valdošo spriedzi, ātrās kreditēšanas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši kredītu izsniegšanu personām, kas jaunākas par 20 gadiem.
Piektais uzskats: valstī nepastāv kontroles sistēmas ātrās kreditēšanas tirgus uzraudzīšanai.
Patiesībā tirgus netika kontrolēts līdz 2012.gadam. Sākot ar 2012.gadu uzņēmumiem ir jāiegādājas darbības licence. Šobrīd šī iemesla dēļ, ātrās kreditēšanas tirgū atlikuši 16 lielākie uzņēmumi. Mazākie uzņēmumi savu darbību slēdza līdz ar licencēšanas politikas ieviešanu. Drīzumā paredzēts ieviest jaunas ātro kredītu tirgus regulēšanas normas, kuras šobrīd izstrādā Ekonomikas ministrija.
Sestais uzskats: ņemot ātros kredītus, klientiem jāmaksā ļoti augstas procentu likmes.
Patiesība: ja aizņematies 100 Ls uz vienu dienu, tad būs jāatdod 104 Ls, tādēļ, lai novērtētu ātro kredītu patieso procentu likmi, nedrīkst skatīties uz ļoti īsa termiņa aizdevumiem - 1 līdz 3 dienas. Ja gada procentu likmi aprēķina pēc šī piemēra, tad tā ir astronomiska - aptuveni 300 miljoni procentu gadā. Tomēr šādi aprēķināt nebūt nav pareizi. Praksē cilvēki aizņemas summas ap 100 latiem uz termiņu ap 1 mēnesi un maksā par to 10 latus. Tātad gada procentu likme sanāk 218%.
Septītais uzskats: Latvijā ir visaugstākās procentu likmes, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Patiesībā, Latvijā ātro kredītu procentu likme nebūt nav augstākā Eiropā. Klienti par ātro kredītu pakalpojumu izmantošanu maksā apmēram 10% mēnesī. Šveicē, Polijā un Dānijā nebanku kredītu likme ir ap 15% mēnesī, Krievijā, Čehijā, Igaunijā - 20% mēnesī, Anglijā un Spānijā - 30% mēnesī.
Salīdzināt aktuālos ātro kredītu tirgus piedāvājumus variet šeit.
Uz sarakstu
