Vairākas Rīgas izglītības iestādes jauno mācību gadu sāks renovētās ēkās
Ar izglītības iestāžu gatavību jaunajam mācību gadam trijās Latgales priekšpilsētas iestādēs iepazinās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) un Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, atzinīgi novērtējot paveiktos darbus.
Jau otro gadu bērni ar mācīšanās traucējumiem mācīsies Rīgā, Salaspils ielā 14, kur izvietota Rīgas speciālā pamatskola - attīstības centrs. Kā šodien stāstīja skolas direktore Irīda Jansone, skolā mācās bērni no pirmās līdz devītajai klasei un šogad skolā mācības sāks 210 bērni. Iepriekš skola atradās Rīgas centrā, Matīsa ielā 37/39, bet pēc Rīgas komercskolas slēgšanas tā pārcēlusies uz Salaspils ielu 14.
Pagājušajā gadā skolā tika veikta logu nomaiņa, bet šovasar skolai pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma veikta fasādes siltināšana, kā rezultātā siltinātas ne tikai skolas sienas, bet ēka ieguvusi arī krāšņas krāsas. Būvniecības darbus veica SIA "Arčers", un tie izmaksāja 204 000 latus.
Jansone informēja, ka iepriekš skola, kad atradās Matīsa ielā, varēja uzņemt 160 bērnus, bet tagad bērnu skaits jau pieaudzis līdz 200. Ar ēkas siltināšanu darbi Salaspils ielā 14 neapstāsies, jo nepieciešams gan labiekārtot skolas apkārtni, gan arī ierīkot rotaļu laukumu.
Šai skolai blakus atrodas arī zālājs, kuru iecerēts izveidot par sporta laukumu. Ievērojot to, ka zālāja otrajā pusē, Maskavas ielā 273, atrodas Rīgas universālā vidusskola, jaunizveidoto sporta laukumu savām vajadzībām varētu izmantot divu skolu audzēkņi.
Burovs skaidroja, ka sporta laukumu varētu izveidot vai nu par standarta futbola laukumu ar skatītāju tribīnēm, vai arī futbola laukums tiktu veidots mazāks, lai ierīkotu, piemēram, skrejceliņus vai citām sportiskām aktivitātēm paredzētas lietas. Lai perspektīvā starp abām izglītības iestādēm varētu attīstīt sporta infrastruktūru, nepieciešams nolemt, kuras skolas īpašumā nonāks sporta laukums, lai nodrošinātu uzturēšanas izmaksas. Gatavību uzņemties atbildību par sporta laukumu izteica Rīgas universālās vidusskolas pārstāvji. Arī šajā skolā vasarā veikta ēkas fasādes renovācija un jumta siltināšana, kas izmaksājis 234 000 latu.
Rīgas domes pārstāvji iepazinās arī pirmsskolas izglītības iestādes pārmaiņām, viesojoties 239.bērnudārzā, kas atrodas Keldiša ielā 32, jo šis bērnudārzs ir paraugs, kā ar plānotiem darbiem savest kārībā visu ēku. Ēkai veikta virtuves bloka renovācija, bērnudārza teritorijā ierīkots mūsdienīgs rotaļu laukums, kā arī siltinātas fasādes un veikti citi darbi, lai gan bērniem, gan arī audzinātājiem uzturēšanās šajā ēkā būtu patīkama.
239.bērnudārzam veikta virtuves bloka renovācija, kuru veica SIA "Moduls Rīga", izmaksas bija 84 000 latu, savukārt SIA "Jūrmalas mežaparki" par 28 000 latu bērnudārza teritorijā iekārtoja mūsdienīgu rotaļu lauku, bet pēc Īpašuma departamenta arhitektu skicēm ēkas siltinātās fasādes apgleznojuši mākslinieki. Ēka tika siltināta Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" laikā, un to izmaksas bija 141 000 latu.
Kā vairākiem pašvaldību bērnudārza vadītājiem apliecināja Uškavos, arī nākamajā gadā Rīgas izglītības iestāžu vajadzībām - ēku siltināšanai, logu nomaiņai un citiem darbiem - iecerēts atvēlēt tikpat lielu finansējumu kā šajā gadā.
Uz Burova jautājumu, kādi būtu primārie veicamie darbi pirmsskolas izglītības iestādēs, iestāžu vadītāji nespēja sniegt vienotu atbildi, jo prioritātes atšķiras, tomēr viennozīmīgi iestāžu vadītāji atzina, ka ir gan nepieciešama ēku fasāžu siltināšana, virtuvju labiekārtošana, rotaļu laukumu uzlabošana, kā arī augstāku sētu izveidošana.
Ameriks atklāja, ka pašvaldība no savas puses dara visu, lai pirmsskolas izglītības iestādes kļūtu labākas un vecākiem būtu prieks savus bērnu vest uz šādiem bērnudārziem. Pēc viņa teiktā, bērnu rindas uz bērnudārziem vērojamas tajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras ir izremontētas un vizuāli pievilcīgas.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs minēja, ka, pateicoties 93 latu pašvaldības līdzfinansējumam privātajos bērnudārzos, 1.septembrī bērnu rinda pašvaldības bērnudārzos varētu sarukt par 900 bērniem. Savukārt līdz gada beigām bērnudārza rinda varētu sarukt kopumā par 2000 bērniem, jo privātajos bērnudārzos tiks nodrošinātas arī pašvaldības finansētas grupas.
Tomēr vairums bērnudārza vadītāju atzina, ka pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst skolotāju. Skolotāju trūkums skaidrojams gan ar to, ka no augstskolām nenāk klāt jaunie skolotāji, gan arī ar to, ka skolotāji izvēlas strādāt privātajos bērnudārzos jeb Pierīgas bērnudārzos, kur samaksa par padarīto darbu ir lielāka.
Ušakovs atklāja, ka pašvaldības bērnudārza skolotājiem lielākas algas nākamajā gadā nevar solīt, bet lielāku algu maksāšanu Pierīgas bērnudārzos Rīgas mērs skaidroja ar to, ka daudzi iedzīvotāji strādā Rīgā, bet viņi ir deklarējušies citviet, līdz ar to nodokļu nauda nenonāk Rīgā, bet gan tajās vietās, kur deklarējušies šie cilvēki.
Uz sarakstu
