Valmieras teātris viesosies Rīgā
Jau ierasts, ka Valmieras drāmas teātris Rīgā viesojas ne tikai augustā, bet arī sezonas laikā, kad izrādes tiek spēlētas Latvijas Kultūras akadēmijas mājā "Zirgu pasts".
Pilsētas informācijas portāls Riga24.lv uzzināja, ka novembrī un decembrī Valmieras teātra viesizrādes būs Rīgā ar LMT Mansarda zālē Reiņa Suhanova režijā tapušajām izrādēm ar izciliem Valmieras teātra aktieriem – Rīgā jau vairākkārt izrādīto un ar lielu atsaucību uzņemto Džona Logana nosacīto lekciju par mākslas vēsturi "Sarkans" un tikko pirmizrādi piedzīvojušo – Aspazijas dzejas izrādi "Sarkanās puķes". Jauniestudējumu "Sarkanās puķes" varēs noskatīties 29.novembrī, bet izrādi "Sarkans" – 12.decembrī.
Iestudējuma "Sarkanās puķes" pamatā ir Aspazijas pirmais dzejoļu krājums, kas ievadīja jaunu ēru latviešu literatūrā ne tikai satura, bet arī formas ziņā, informē Valmieras drāmas teātra Mārketinga nodaļas pārstāve Lija Ozoliņa.
Aspazija pirmā radīja arī to, ko dzejā sauc par lirisko varoni. Režisors Reinis Suhanovs šo dzejas krājumu vēlas atklāt kā pirmo ļoti intīmo dzejas krājumu, tomēr vienlaikus uzsver, ka liela nozīme Aspazijai bijusi arī sava laika sabiedrisko procesu mainīšanā: "Viņa uzsāka ļoti atklātu sarunu par cilvēka iekšējiem procesiem, par spēju nostāties pret valdošajiem sabiedriskajiem uzskatiem. Pie tās cīņas par tiesībām domāt patstāvīgi un citādi mēs aizvien no jauna atgriežamies". Izrādē spēlēs trīs aktrises – Inga Apine, Dace Everss un Māra Mennika.
Otra izrāde, ko Valmieras teātris piedāvās Rīgas skatītājiem, būs Džona Logana "Sarkans". Tas ir stāsts par Daugavpilī dzimušo pasaulslaveno amerikāņu gleznotāju Marku Rotko (1903 – 1970). Lugas notikumi risinās laikā, kad mākslinieks strādā pie sienas gleznojumiem restorānam "Četri gadalaiki", kurus tā arī neatdod pasūtītājiem, jo saprot – tos neinteresē viņa māksla, bet gan tikai Rotko populārais vārds. Lugā darbojas gan pats Rotko (Tālivaldis Lasmanis), gan dramaturga izdomāts gleznotāja asistents Kens (Mārtiņš Meiers), kurš ieradies pie meistara, lai izpētītu viņa daiļrades principus un izprastu, kāpēc viņa audekliem ir tāds iespaids. Tomēr dialogi un monologi izvēršas par ko citu – tās ir sarunas par dzīvi, attieksmi pret to, bailēm no nāves un iznīcības.
Uz sarakstu
